Interneta apmelošana ir apmelošanas veids, kas notiek internetā vai tiek ievietots interneta vietnēs, forumos vai ziņojumu dēļos. Šādas ziņas parasti tiek uzskatītas par apmelojošiem, ja tās ir izveidotas, lai apmelotu kādu personu vai uzņēmumu vai grautu šīs personas vai uzņēmuma reputāciju. Izteikumiem parasti ir jābūt nepatiesiem vai izteiktiem, mēģinot būt kaitīgiem, neizrādot patiesu interesi par kopējo labumu. Interneta apmelošana ir īpašs apmelošanas veids, un to parasti var ierosināt civiltiesā vai krimināltiesā tāpat kā par jebkuru citu neslavas celšanas veidu.
Apmelošana parasti attiecas uz apmelojošām piezīmēm, kas tiek izteiktas skaļi vai kontekstā, kas ir tikai garāmejošs un ne vienmēr ir ilgstošs. Apmelojums ir termins, ko lieto, lai apzīmētu neslavas celšanas veidus, kas ir diezgan pastāvīgi un tiek veikti rakstiski vai līdzīgā medijā, piemēram, grāmatā, laikrakstā, žurnālā vai interneta vietnē. Dažkārt saukta arī par kiberneslavas celšanu, interneta apmelošanu var saukt arī par apmelošanu internetā, un šīs atšķirības raksturs parasti ir atkarīgs no tā, kā notiek neslavas celšana. Piemēram, ziņu forumā vai tērzētavā nevar uzskatīt par pastāvīgu, jo tas ir nedaudz pārejošs un līdzinās apmelošanai, nevis apmelošanai.
Tomēr interneta apmelojumi var būt nepareizs apzīmējums, jo informācija, kas ievietota internetā, pat tādā veidā, kas, visticamāk, ir pārejoša, var būt ļoti ilgstoša. Informācijas pāreja internetā no vienas ziņas tērzētavā uz atkārtotiem ierakstiem daudzās vietnēs, forumos un ziņojumu dēļos var notikt gandrīz acumirklī. Tas nozīmē, ka robeža starp apmelošanu internetā un apmelošanu var būt nedaudz mazāk izteikta, un daudzas tiesas joprojām strādā pie tā, lai izveidotu smalku atšķirību starp runāto un tradicionālo rakstisko neslavas celšanu.
Lielāko daļu interneta apmelošanas gadījumu pret personu, kas ievietojusi informāciju, var ierosināt persona vai organizācija, par kuru šī informācija attiecas. Personai, kas tiek apsūdzēta apmelošanā internetā, parasti būs jāaizstāv sevi, pierādot, ka informācija bija patiesa un bija kopējā labuma interesēs vai tika publicēta kā viedoklis, nevis fakts. Viedokļu paziņojumi, pat apmelojoši, tiek aizsargāti kā vārda brīvība; kad apgalvojums ir izteikts kā fakts, tomēr ir tad, kad var uzskatīt apmelošanu un apmelošanu.
Dažos gadījumos neslavas celšanu var aizstāvēt, tikai pierādot, ka apgalvojums bija patiess un faktiski precīzs. Tomēr ar to ne vienmēr pietiek aizstāvībai, un informācija var būt arī jākonstatē kā kaut kādā veidā vērtīga un izdevīga sabiedrības interesēm. Kaitīgu sastāvdaļu izpaušana restorāna pārdotajā pārtikā var tikt veikta kopējā labuma interesēs, savukārt restorāna īpašnieka seksuālās orientācijas izpaušana, visticamāk, netiks uzskatīta par izdevīgu un var būt pamats tiesas prāvai par neslavas celšanu.