Kas ir izteiksmes klonēšana?

Ekspresijas klonēšana ir klonēšanas veids, kurā zinātnieks reproducē īpaši interesējošo DNS un implantē to šūnā, lai DNS varētu pētīt darbībā, lai uzzinātu vairāk par to. Lai gan termins “klonēšana” bieži rada priekšstatu par reproduktīvo klonēšanu, kurā tiek izveidota dzīva organisma ģenētiska kopija, ekspresijas klonēšana klonē tikai DNS segmentu, nevis visu organismu. To izmanto zinātniskos pētījumos, un tas ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu daudzos pētījumos DNS un dzīvo organismu genoma jomā.

Ekspresijas klonēšanas laikā zinātnieks vispirms atlasa interesējošo DNS segmentu un pēc tam pievieno to plazmīdai, kas var iekļūt šūnā, lai tajā ienestu DNS. Šīs plazmīdas ir pazīstamas kā klonēšanas vektori vai ekspresijas vektori. Kad šūna ir transficēta, kā šo procesu sauc, zinātnieks var kultivēt šūnu, lai izveidotu daudzas klonētas šūnas, kuras var turpināt pētīt. Katra klonētā šūna ievēros ievadītās DNS instrukcijas, radot atbildi, ko var analizēt laboratorijā.

Šo klonēšanas veidu var apvienot arī ar rekombinantās DNS tehnoloģiju, kurā DNS daļa tiek mainīta zinātniskai izpētei. Izmantojot šo metodi, pētnieks varētu kaut ko darīt, piemēram, mainīt proteīnus, ko ekspresē noteikts DNS segments, lai noskaidrotu, kā organisms kļūst izturīgs pret antibiotikām. Ekspresijas klonēšanu var izmantot arī, lai izveidotu klonētas DNS bibliotēku, ko var izplatīt citām laboratorijām papildu izpētei.

Zinātnieki var arī izveidot klonu sortimentu, katrs ekspresējot noteiktu proteīnu, meklējot noteiktu gēnu. Šādos gadījumos šūnas var kultivēt un pēc tam pētīt, un šūnas, kas ražo attiecīgo gēnu, tiek izolētas turpmākai izpētei. Šāda veida pētījumus varētu uzskatīt par kūku recepšu sēriju, ar kurām tiek eksperimentēts, lai atrastu kūku ar vēlamajām īpašībām.

Atšķirībā no reproduktīvās klonēšanas, ekspresijas klonēšana nerada dzīvotspējīgu organismu, bet tikai nelielu DNS daļu. Cilvēkiem, kuri cīnās ar ētikas problēmām, kas saistītas ar reproduktīvo klonēšanu, izteiksmes klonēšana dažkārt tiek uzskatīta par pieņemamu, jo tā nerada kaut ko tādu, ko varētu uzskatīt par “dzīvu”. Ekspresijas klonēšanu var izmantot arī terapeitiskajā klonēšanā, un tai teorētiski būs nozīme gēnu terapijā gadījumā, ja gēnu terapija kļūs dzīvotspējīga.