Krējuma tēja, ko dažkārt dēvē arī par “Devonšīras tēju” vai “Kornvolas krējuma tēju”, ir britu ēdiens, kurā ietilpst tēja, kas tiek pasniegta ar plācenīšiem. Tiek uzskatīts, ka tējas nosaukums ir saistīts ar tradīciju pasniegt tēju kopā ar plācenīšiem, kuriem pievienots sarecināts krējums un augļu konservi. Faktiski tējas nosaukums neattiecas uz tēju, kas tiek uzņemta ar krējumu. Krējuma tēju tomēr var pasniegt kopā ar tēju, kas tiek uzņemta ar pienu vai bez piena produktiem. Pēdējā gadījumā tēju var uzņemt ar citronu un, iespējams, nedaudz cukura.
Ir bijuši daži karsti strīdi par krējuma tējas izcelsmi, kas tiek uzskatīta par būtisku britu ēdienu. Ir pierādījumi, ka ēdiens tika baudīts jau 11. gadsimtā. Vairumā gadījumu krējuma tēja tiek baudīta agrā pēcpusdienā, taču ir daudz restorānu, kas to pasniedz arī no rītiem. Lai gan krējuma tēja ir britu ēdiens, tā tiek pasniegta tējas istabās un restorānos visā pasaulē.
Plācenīši, ko pasniedz ar krējuma tēju, var būt vienkārši vai gatavoti ar žāvētiem augļiem. Visizplatītākie plācenīšiem pievienotie žāvētie augļi ir rozīnes. Dažus plācenīšus gatavo arī no kaltētām dzērvenēm vai kaltētiem ķiršiem. Lai iegūtu kārtīgu krējuma tēju, plācenīšus vajadzētu dalīt uz pusēm.
Dažās ēdiena receptēs norādīts, ka plācenīšus vispirms vajadzētu smērēt ar sarecējušo krējumu, kas dažreiz tiek aizstāts ar putukrējumu, bet pēc tam ar ievārījumu. Citās receptēs norādīts, ka piedevas jāpievieno apgrieztā secībā. Ievārījumi, ko pasniedz kopā ar tējām, parasti ir ogu ievārījumi, piemēram, aveņu vai zemeņu ievārījumi.
Lai pagatavotu tēju, tējkanna jāuzsilda, piepildot to ar siltu ūdeni un atstājot dažas minūtes nostāvēties. Kad katls ir silts, ūdeni var izliet un pievienot tēju. Katla izmērs un vēlamais tējas stiprums noteiks, cik daudz birstošās tējas vai tējas maisiņu jāpievieno atkarībā no izmantotā katla veida. Kad tēja ir pievienota katlā, tajā jāielej verdošs ūdens. Pirms pasniegšanas tējai jāļauj ievilkties trīs līdz četras minūtes.