TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir licencēta banka un kā to pārbaudīt?

Īsā atbilde

Licencēta banka ir kredītiestāde, kurai izsniegta atļauja pieņemt noguldījumus un izsniegt kredītus, un kura atrodas uzraudzībā. Latvijā finanšu tirgus dalībniekus uzrauga Latvijas Banka, bet eirozonā kredītiestāžu licences izsniedz Eiropas Centrālā banka sadarbībā ar nacionālo uzraugu.

Angliskais termins „chartered bank" latviski precīzi neatveidojas, un tā burtiska tulkošana rada neskaidrību. Mūsu tiesību sistēmā lieto jēdzienu kredītiestāde: tā ir sabiedrība, kas komercdarbības veidā pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un izsniedz kredītus. Tieši noguldījumu pieņemšana ir atslēga, jo šī darbība bez licences ir aizliegta. Uzņēmums, kas sevi dēvē par banku, bet licences nav, pārkāpj likumu, un tas ir pirmais brīdinājuma signāls.

Praksē tirgū darbojas vairāku veidu iestādes, un tās ir jāatšķir. Bankas pieņem noguldījumus un izsniedz kredītus. Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbojas pēc biedru principa un arī pieņem noguldījumus. Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes veic pārvedumus un tur klientu naudu maksājumu vajadzībām, bet tās nav bankas. Patērētāju kreditēšanas uzņēmumi izsniedz aizdevumus, bet nepieņem noguldījumus, un tiem ir sava licencēšanas un uzraudzības kārtība patērētāju tiesību jomā.

Šī atšķirība nav formāla, tā izšķir jūsu naudas likteni. Noguldījumus bankās un krājaizdevu sabiedrībās aizsargā noguldījumu garantiju sistēma: ja iestāde bankrotē, atlīdzību izmaksā līdz likumā noteiktajam apmēram par vienu noguldītāju vienā iestādē. Naudai, kas turēta elektroniskās naudas vai maksājumu iestādē, šī garantija neattiecas, tur darbojas citi klientu līdzekļu nošķiršanas noteikumi. Ieguldījumiem finanšu instrumentos ir atsevišķa ieguldītāju aizsardzības sistēma ar citu, mazāku ierobežojumu, un tā nesedz tirgus vērtības kritumu.

Pārbaude prasa dažas minūtes. Latvijas Banka uztur licencēto finanšu tirgus dalībnieku sarakstus, kuros var atrast bankas, krājaizdevu sabiedrības, maksājumu un elektroniskās naudas iestādes, apdrošinātājus un ieguldījumu pakalpojumu sniedzējus. Patērētāju kreditētāju licences pārbaudāmas Patērētāju tiesību aizsardzības centra reģistrā. Ja uzņēmums reģistrēts citā Eiropas Savienības valstī un Latvijā darbojas pārrobežu kārtībā, tas parasti norādīts sarakstā, un to var pārbaudīt arī attiecīgās valsts uzrauga reģistrā.

Uz ko skatīties konkrētajā piedāvājumā? Skaidri nosaukts juridiskais nosaukums un reģistrācijas numurs, licences veids, pakalpojuma cenrādis un līguma noteikumi latviski. Aizdomas rada pārmērīgi augsti solīti procenti par noguldījumu, spiediens lemt steidzīgi, prasība pārskaitīt naudu uz fiziskas personas kontu, kā arī saziņa tikai ziņojumapmaiņas lietotnē. Krāpnieki bieži izmanto reālu, labi zināmu iestāžu nosaukumus un pat kopē vietnes noformējumu, tāpēc adreses vietā jāizmanto pašu meklēta oficiālā saite.

Atsevišķi jāpiemin centrālās bankas loma, ko bieži pārprot. Latvijas Banka ir centrālā banka un uzraugs, bet tā nav vieta, kur privātpersona atver kontu vai ņem kredītu. Ikdienas pakalpojumus sniedz komercbankas, savukārt centrālā banka atbild par monetārās politikas īstenošanu eirozonā, maksājumu sistēmām, skaidras naudas apriti un finanšu sektora uzraudzību. Sūdzību par konkrētas bankas rīcību vispirms iesniedz pašai bankai, un tikai pēc tam ir jēga vērsties uzraudzības iestādē vai strīdu risināšanas institūcijā.

Rīcības secība pirms līguma parakstīšanas

Vispirms pārbaudiet licenci oficiālajā reģistrā un pārliecinieties, ka nosaukums sakrīt burtiski. Pēc tam izlasiet cenrādi un pievērsiet uzmanību maksām, kas rodas retāk: konta slēgšana, izraksti, skaidras naudas operācijas, valūtas maiņas uzcenojums. Kredīta gadījumā salīdziniet gada procentu likmi, nevis tikai procentu likmi, jo tā ietver arī komisijas.

Pirms paraksta pajautājiet, kura noguldījumu vai ieguldītāju aizsardzības sistēma attiecas uz konkrēto produktu. Ja pārdevējs uz to neatbild skaidri vai atbild ar solījumu, ka „risks ir nulle", tas pats par sevi ir pietiekams iemesls neparakstīt.

Kad ir vērts maksāt speciālistam

Konsultācija pie finanšu vai juridiska speciālista atmaksājas lielos darījumos: uzņēmuma finansēšanā, hipotekārā kredīta pārfinansēšanā, mantojuma vai pārrobežu kontu jautājumos, kā arī tad, ja kredītiestāde pieprasa papildu dokumentus par līdzekļu izcelsmi. Pēdējais gadījums ir normāla prasība, kas izriet no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma, un atbilde uz to ir sagatavoti dokumenti, nevis konflikts.

Šis raksts skaidro vispārīgu kārtību un nav ieguldījumu vai juridiska konsultācija. Konkrēta produkta piemērotība vienmēr atkarīga no jūsu finanšu stāvokļa un mērķiem.

Avoti