Lupus vulgaris ir sāpīgs mezglains ādas stāvoklis, ko visbiežāk izraisa mikroorganisms mycobacterium tuberculosis. Tas parasti skar seju vai sēžamvietu un stumbru. Termins “vilkēde” tiek lietots, lai apzīmētu ādas čūlas un nekrozi, kas rodas, ja to neārstē. Lupus vulgaris tā etioloģiskā izraisītāja dēļ ir pazīstama arī kā tuberculosis luposa cutis vai tuberculosis cutis luposa. Tāpat kā jebkuru citu tuberkulozes formu, to var ārstēt ar izoniazīda, rifampicīna, etambutola un pirazinamīda četru zāļu kombināciju.
Mycobacterium tuberculosis vēlams palikt un attīstīties plaušu audos, izraisot plaušu tuberkulozi (TB). Ja tuberkuloze rodas citos orgānos un audos, to apzīmē ar ekstrapulmonāru TB. Pastāv dažādas ekstrapulmonāras tuberkulozes formas, tostarp miliāra tuberkuloze, skrofuloze, TB verrucosa cutis, tuberkulīdi, metastātiski tuberkulozes abscesi un metastātiskas tuberkulozes čūlas vai tuberkulozes gumija. Tie kopā ar lupus vulgaris var izpausties kā ādas slimības, ko izraisa TB infekcija.
Salīdzinoši retāk sastopamā lupus vulgaris ir noturīga un progresējoša ādas tuberkulozes paveids. Sākotnējie bojājumi ir mazi un asi izteikti mezgliņi ar sarkanbrūnu nokrāsu un želatīna konsistenci. Šie bojājumi ir pazīstami arī kā ābolu želejas mezgliņi. Šo bojājumu noturība izraisa saplūšanu un audu iznīcināšanu. Nav neviena vecuma grupas, kas atbrīvota no lupus vulgaris, taču lielākā daļa pacientu ar šiem simptomiem vēršas pie ārsta pirms 30 gadu vecuma.
Kaukāziešu vidū parasti tiek ietekmēts galvas un kakla reģions. Aziātiem lupus vulgaris biežāk sastopams sēžamvietā un ekstremitātēs. Ir ziņots arī par dažiem dzimumlocekļa iesaistīšanās gadījumiem.
Izraisošais organisms sasniedz ādu pa dažādiem ceļiem. Viens no veidiem ir tieša inokulācija, kad organisms izplatās dermā pēc iekļūšanas atklātā ādas brūcē. Hematogēno jeb asins ceļu un limfātisko ceļu var izmantot, kad organisms tiek pārnests uz ādu no skartā iekšējā orgāna. Vēl viens veids ir tieša pagarināšana no inficētām locītavām vai dziedzeriem zem ādas.
Lupus vulgaris diagnozi apstiprina skartās vietas ādas biopsija. Histopatoloģiskie rezultāti norāda uz kazeozējošu epitēlija granulomu klātbūtni, kas satur skābi izturīgus baciļus. Lai izslēgtu līdzāspastāvošu plaušu TB infekciju, var pieprasīt krēpu kultūru vai krūškurvja rentgenu. Var veikt arī Mantoux tuberkulīna ādas testu un citus radioloģiskos izmeklējumus.
Visefektīvākā lupus vulgaris ārstēšana ir prettuberkulāro zāļu perorāla lietošana. Citas antibiotikas var arī ievadīt, lai ārstētu jebkādas sekundāras bakteriālas infekcijas. Ārstēšana ar šīm zālēm ilgst mēnešus vai gadus atkarībā no slimības smaguma pakāpes. Ja seja ir stipri izkropļota vai lielas ādas vietas ir nekrotiskas, var ieteikt skarto zonu ķirurģisku izgriešanu.