Kas ir mantojuma plānošanas jurists un kāda ir viņa loma Latvijā?

Angliski runājošajās valstīs bieži pieminētais „estate tax attorney“ strādā sistēmā, kurā mantojuma masai pašai piemēro nodokli. Latvijas tiesībās šāda nodokļa nav: mantojuma pieņemšana pati par sevi nerada iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu, bet valstij maksājama valsts nodeva par mantojuma apliecības izsniegšanu, kuras apmērs ir atkarīgs no mantojuma vērtības un radniecības pakāpes. Tāpēc Latvijā plānošanas jēga ir citur: novērst strīdus, saīsināt mantojuma lietas, nodrošināt, ka uzņēmums turpina darboties, un panākt, lai īpašums nonāk tieši pie tā cilvēka, kuram mantojuma atstājējs to gribēja atstāt.

Mantojuma lietas Latvijā ved zvērināts notārs. Mantojuma atstājējs var rīkoties ar savu mantu trijos galvenajos veidos. Pirmais ir testaments: tas var būt publisks, sastādīts pie notāra, vai privāts, ievērojot likumā noteiktās formas prasības; publisks testaments ir grūtāk apstrīdams un tiek reģistrēts. Otrais ir mantojuma līgums, kas ir divpusējs un atšķirībā no testamenta nav vienpusēji atsaucams. Trešais ir likumiskā mantošana, kas iestājas tad, ja nekas nav nokārtots, un tad mantinieku loku un daļas nosaka Civillikums. Jāņem vērā neatraidāmo mantinieku, piemēram, bērnu un laulātā, tiesības uz neatņemamo daļu.

Plānošanā parasti pārskata visu īpašuma kopumu: nekustamo īpašumu un ierakstus zemesgrāmatā, laulāto mantiskās attiecības un laulības līgumu, kapitāla daļas un dalībnieku līgumu, bankas kontus un ieguldījumus, pensiju uzkrājumus, dzīvības apdrošināšanu ar norādītu labuma guvēju, kā arī parādus, jo mantojums tiek pieņemts ar visām saistībām. Tieši parādi ir iemesls, kāpēc mantiniekam ir jāapsver mantojuma pieņemšana ar inventāra tiesību, kas ierobežo atbildību ar mantotās mantas vērtību. Uzņēmumu gadījumā svarīgi savlaicīgi paredzēt, kas parakstīs dokumentus starplaikā, kamēr mantojuma lieta nav pabeigta.

Pēc cilvēka nāves darbības notiek noteiktā secībā. Mantojuma lietu ierosina, vēršoties pie jebkura zvērināta notāra ar iesniegumu un miršanas apliecību; notārs pārbauda, vai nav sastādīts testaments vai mantojuma līgums, izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“ un nosaka likumā paredzēto termiņu, kurā mantiniekiem jāpiesakās. Kad termiņš beidzies un valsts nodeva samaksāta, notārs izdod mantojuma apliecību. Tikai pēc tam īpašumtiesības var nostiprināt zemesgrāmatā, izmaiņas reģistrēt Uzņēmumu reģistrā un saņemt kontos esošos līdzekļus. Tieši šī secība izskaidro, kāpēc labi sakārtoti dokumenti ietaupa mēnešus.

Šo jomu bieži jauc ar nekustamā īpašuma nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldības administrēts ikgadējs maksājums par zemi un ēkām, un tas ar mantošanu nav saistīts, izņemot to, ka pēc īpašuma pārejas nodokļa maksātājs mainās. Otra bieža neskaidrība ir dāvinājums dzīves laikā: tas var būt ērts risinājums, bet ar to zūd kontrole pār mantu, un dāvinājumam ir savas nodokļu un civiltiesiskās sekas, tostarp iespēja to noteiktos gadījumos atsaukt. Katra situācija ir individuāla, tāpēc pirms dokumentu parakstīšanas ir vērts konsultēties ar zvērinātu notāru vai zvērinātu advokātu.