Miega bruksisms ir tad, kad kāds guļ, griež vai sakož zobus. Tas ir trešais izplatītākais miega traucējums aiz runāšanas miega laikā un krākšanas. Tie, kas cieš no miega bruksisma, bieži pamostas ar galvassāpēm vai sāpēm žoklī, ausī vai sejā. Citi simptomi ir sakošļāti audi vaiga iekšpusē, iespiedumi uz mēles, bojāti zobi, ausu sāpes un zobu jutīgums. Miega bruksisms ne vienmēr notiek izolēti, un miega pētījumi ir parādījuši, ka tiem, kas dzīvo ar traucējumiem, var būt arī obstruktīva miega apnoja vai elpošanas pauzes miega laikā.
Ekspertiem nav skaidrs, kas tieši izraisa miega bruksismu, taču daudzi uzskata, ka galvenais vaininieks ir stress un nemiers, kā arī augšējo un apakšējo zobu novirze, smēķēšana, alkohols un kofeīns. Ja stāvoklis netiek ārstēts, tas galu galā var izraisīt zobu nodilumu, muskuļu sasprindzinājumu, muskuļu spazmas un spriedzi temporomandibulārajai locītavai. Ārkārtējos gadījumos var būt nepieciešama žokļa operācija.
Miega bruksisms, kas parasti rodas agrīnā miega stadijā, traucē cilvēka miegu. Stāvoklis var izraisīt arī saspringtas attiecības ar tiem, kas atrodas ciešā ciešā tuvumā. Troksnis, ko rada zobu griešana miega laikā, bruksisms ir aprakstīts kā “kā naglas uz tāfeles”.
Cilvēki, kas cieš no šī stāvokļa, ir izmēģinājuši tādus līdzekļus kā vingrošana, joga, hipnoterapija un akupunktūra, ar dažādiem panākumiem. Var palīdzēt arī dienas stresa mazināšana, pietiekama nakts gulēšana un nomierinošas nakts rutīnas ievērošana. Eksperti brīdina, ka prettrauksmes un antidepresanti parasti nav efektīvi, lai samazinātu slīpēšanu. Zobārsti bieži iesaka personai, kas cieš no miega bruksisma, izmantot piestiprinātu mutes aizsargu, kas neliedz lietotājam griezt vai sakost zobus, bet aizsargā zobus no turpmākiem bojājumiem. Ja slimība ir bērniem, vecākiem ir jāapspriež miega bruksisma simptomi ar medicīnas speciālistu.