Miežu cukurs ir cieto konfekšu veids, ko visā Apvienotajā Karalistē (AK), Francijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) bauda simtiem gadu. Tradicionāli to gatavo, izmantojot ūdeni, kurā ir iemērcti mieži, nodrošinot konfektēm gan krāsvielu, gan garšu. Tomēr mūsdienu versijās miežus bieži var izlaist, tomēr produkta apzīmēšanai joprojām tiek izmantots nosaukums “miežu cukurs”. Miežu cukuru galvenokārt iegūst, sajaucot miežu ūdeni ar balto cukuru, karsējot līdz “cietās plaisas” stadijai, pēc tam izlejot to garās strēmelēs, vijumos, pastilās vai veidnēs formēšanai.
Šķiet, ka miežu cukura pirmsākumi meklējami Anglijā vai Francijā kaut kur ap 17. gadsimta sākumu. Lai gan gatavošanā tiek izmantoti mieži, to daudzums ir diezgan minimāls, un nosaukums patiesībā var būt nepareizs vārda “sadedzināts cukurs” tulkojums no franču vārda sucre brûlé. Pēc tam šis termins tika tulkots atpakaļ franču valodā, kur konfektes sauc par sucre d’orge, burtiski “miežu cukurs”. Vienu konkrētu miežu cukura recepti izveidoja mūks Francijas pilsētā Moret-sur-Loing, kur vēlāk tika uzcelts Musée du Sucre d’Orge jeb “Miežu cukura muzejs”.
Miežu cukura konfekšu pamatrecepte sākas ar ūdenī izmērcētiem miežiem. Ūdeni ar tajā esošajiem miežiem uzvāra, pēc tam samazina un ļauj vārīties vairākas stundas. Pēc tam to noņem no uguns un ļauj atdzist. Pēc tam miežu ūdeni var izkāst vai rūpīgi noņemt šķidrumu, atstājot miežus pannas apakšā. Pēc tam šo miežu ūdeni sajauc ar cukuru — divas daļas cukura uz vienu daļu miežu ūdens — citā pannā un liek uz uguns.
Dažreiz šim maisījumam pirms karsēšanas pievieno nelielu daudzumu zobakmens vai vīnskābes krējuma, lai gan tas ne vienmēr ir nepieciešams. Pēc tam miežu ūdenim un cukuram ļauj uzvārīties, un pēc tam uz dažām minūtēm pārklāj, lai tvaiki varētu notīrīt lieko cukuru no pannas malām. Pēc tam to atsedz un nemaisa turpina vārīties, līdz sasniedz 300°F (apmēram 149°C) līdz 310°F (apmēram 154°C), ko konditori dēvē par konfekšu gatavošanas cieto plaisu stadiju. Par šo posmu var pārliecināties arī iepilinot nelielu daudzumu sīrupa bļodā ar ļoti aukstu ūdeni, kur sīrupam uzreiz jāveido trausls konfektes gabaliņš.
Pēc tam šķidro miežu konfekšu pannu noņem no uguns un ātri ievieto seklā ledus ūdens traukā, lai apturētu sīrupa turpmāku gatavošanos. Pēc dažiem atdzesēšanas mirkļiem tai jāsāk sabiezēt, un pēc tam to var izliet uz virsmas, piemēram, marmora vai nepiedegoša paklājiņa, un ļaut atdzist. To var veidot sloksnēs, savīt vai nomest kā pastilu, kamēr tas vēl ir silts, vai ieliet veidnēs, veidojot formas.