Kas ir nodokļu plaisa un kā to mēra?

Plaisa rodas no vairākiem avotiem, un tos ir svarīgi nejaukt. Pirmais ir apzināta izvairīšanās: nedeklarēti ieņēmumi, aplokšņu algas, fiktīvi darījumi. Otrais ir kļūdas un nezināšana, kad nodokļu maksātājs deklarē nepareizi bez ļauna nodoma. Trešais ir nespēja samaksāt, kad nodoklis ir deklarēts, bet nauda uzņēmumam nav. Ceturtais ir likumīga nodokļu plānošana, kas plaisā parasti netiek ieskaitīta, jo formāli tiesību akti netiek pārkāpti.

Pievienotās vērtības nodokļa plaisa ir vislabāk izmērītā daļa, jo tai ir salīdzinoši skaidra metode. To aprēķina kā starpību starp teorētiski iekasējamo nodokli, ko iegūst no tautsaimniecības patēriņa datiem, un faktiski iekasēto. Eiropas Komisija šādu novērtējumu publicē regulāri par visām dalībvalstīm, un tas ļauj Latviju salīdzināt ar kaimiņiem. Metodes trūkums ir tas, ka tā ietver arī bankrotus un aprēķinu kļūdas, ne tikai krāpšanu.

Darbaspēka nodokļu plaisu mēra citādi, jo aplokšņu algas ekonomikas datos tieši neparādās. Šeit izmanto aptaujas, mājsaimniecību ienākumu un izdevumu salīdzinājumu, kā arī nozaru rādītāju analīzi. Latvijā plaši citēts avots ir Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku sagatavotais ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs, kas balstīts uz uzņēmēju aptaujām. Tas nav valsts oficiālā statistika, bet to izmanto arī politikas plānošanā.

Biežākā kļūda publiskajā diskusijā ir nodokļu plaisu uzskatīt par naudu, kuru var vienkārši savākt. Daļa plaisas ir principā neiekasējama: bankrotējis uzņēmums naudu neatgriezīs, un daļa aplokšņu algu pie augstākas kontroles vienkārši izzustu kopā ar pašu darbību. Tāpēc atbildīgi aprēķini runā par plaisas samazināšanas potenciālu konkrētās nozarēs, nevis par visas summas ieskaitīšanu budžetā.

Latvijā galvenie instrumenti plaisas mazināšanai ir bijuši elektroniskā deklarēšana, kases aparātu datu kontrole, elektroniskā darba laika uzskaite būvniecībā, nodokļu parādnieku publiskie saraksti, riska adrešu un riska personu reģistrs, kā arī starptautiskā informācijas apmaiņa par ārvalstu kontiem. Katram no tiem ir mērāms efekts konkrētā nozarē, un Valsts ieņēmumu dienests par to publicē pārskatus.

Uzņēmējam no šīs tēmas ir praktiska nozīme. Nozares, kurās plaisa tiek vērtēta kā liela, tiek pārbaudītas biežāk, un tajās strādājošiem uzņēmumiem ir jārēķinās ar stingrāku dokumentācijas prasību. Ja jūsu rādītāji nozares vidējiem neatbilst, vislabāk ir sagatavot skaidrojumu jau iepriekš, piemēram, aprakstot, kāpēc rentabilitāte ir zemāka vai algas mazākas nekā konkurentiem.