Oms ir mērvienība, ko starptautiskajā mērīšanas sistēmā izmanto pretestības mērīšanai, un to apzīmē ar grieķu burtu omega (Ω). Pēc definīcijas tas ir vienāds ar vienu voltu, kas rada vienu ampēru ierīcē, saīsināti kā V/A. Ampere jeb ampērs ir strāvas mērs, kas vienāds ar noteiktu spēka daudzumu starp teorētisko bezgalīgo vadītāju pāri vakuumā.
Georgs Omas bija vācu fiziķis 19. gadsimta sākumā. Viņš bija labi apmācīts gan matemātikā, gan fizikā un ieņēma vairākus izcilus skolotāja amatus. 1827. gadā viņš publicēja to, ko lielākā daļa cilvēku uzskata par savu meistardarbu Die galvanische Kette mathematisch bearbeitet, kurā viņš izklāstīja lielāko daļu savas vispārējās elektrības teorijas.
Daudzi uzskata Ohmu kā vienu no lielākajiem elektrības tēviem, jo viņa darbs spēcīgi ietekmēja visu mūsdienu teoriju. Ironiski, bet bija vajadzīgi daudzi gadi, līdz viņš guva atzinību savā dzīvē. Lai gan viņš centās iegūt profesora amatu universitātē, viņš saņēma nelielu atzinību par savu revolucionāro darbu līdz pat savas dzīves beigām. Liela daļa no tā neapšaubāmi bija saistīta ar viņa paļaušanos uz matemātiku kā būtisku veidu, kā aprakstīt savas teorijas par elektrības darbību. Lai gan tā bija daudz tīrāka un galu galā noderīgāka nekā tā laika nememātiskā fizika, lielai daļai iestādes to bija grūti pieņemt.
Vienādojums, kas nodrošina mērījumu ar viņa nosaukumu, Ohma likumu, ir diezgan vienkāršs. Tas ir uzrakstīts kā V/I = R, kur V ir ierīces spriegums, I ir strāva un R ir iegūtā pretestība. Jāņem vērā, ka reālās pasaules ierīces pretestība nekad precīzi neatbilst šim likumam, jo piemaisījumi vadītājā un elektronu faktiskā uzvedība ietekmē pretestību. Tomēr praksē šādas neatbilstības ir pietiekami niecīgas, lai tās ignorētu, un šo likumu var uzskatīt par patiesu.
Pastāv arī apgriezts mērs, ko pārmaiņus sauc par siemens vai mho. To var izteikt kā apgrieztu omega vai omu pret negatīvo pirmo jaudu. A mho var definēt kā A/V, kur A ir ampēri un V ir spriegums.