Kas ir pabalstu krāpšana?

Ir daudz veidu, kā persona var krāpties ar pabalstu. Bieži vien persona izdara šāda veida krāpšanu, melojot vai izlaižot informāciju par savu mājsaimniecību. Persona var izdarīt krāpšanu, piemēram, sakot, ka viņai ir apgādībā esošie neeksistē, lai iegūtu pabalstu, uz kuru tai nepienākas. Persona var būt vainīga krāpšanā, ja viņš apgalvo, ka ir vienīgais pieaugušais mājsaimniecībā, neskatoties uz to, ka mājā dzīvo citi pieaugušie.

Dažreiz persona izdara krāpšanu ar pabalstiem, melojot vai izlaižot informāciju par saviem ienākumiem. Piemēram, persona var paziņot, ka nestrādā, lai saņemtu labklājības vai bezdarbnieka pabalstu. Viņš var arī krāpties ar pabalstiem, ja viņš strādā, bet nenovērtē saņemto ienākumu summu. Atsevišķos gadījumos personu var uzskatīt arī par vainīgu pabalstu izkrāpšanā, ja tā nesaņem naudu par darbu, bet saņem cita veida atlīdzību. Šādā gadījumā neziņošana par citu kompensāciju, piemēram, par istabu un ēdināšanu, var būt krāpšana.

Persona var arī krāpties ar pabalstu, melojot par ievainojumiem un invaliditāti. Piemēram, persona var paziņot, ka ir invalīds nelaimes gadījuma vai slimības dēļ un nav spējīgs strādāt. Ja puse nav ievainota vai slima, viņš izdara krāpšanu. Interesanti, ka puse var būt vainīga arī krāpšanā, ja tā ir slima vai ievainota; piemēram, viņš var būt vainīgs, ja ir ievainots, bet viņa ievainojums nav pietiekami nopietns, lai padarītu viņu invalīdu vai neļautu viņam strādāt.

Lielākajā daļā jurisdikciju personai draud nopietni sodi, ja tā tiek atzīta par vainīgu šāda veida krāpšanā. Dažos gadījumos viņam uz laiku var tikt liegts saņemt pabalstus un viņam ir jāatmaksā nauda vai pabalsti, ko viņš saņēmis krāpšanas dēļ. Dažkārt cilvēkam šādā gadījumā draud arī ievērojami naudas sodi. Dažās jurisdikcijās personai var draudēt pat cietumsods, ja tā tiek notiesāta par šāda veida krāpšanu.