Pankūkas ir plātsmaize, ko gatavo, sajaucot šķidru mīklu un uzliekot mīklu uz karstas, ietaukotas virsmas. Mīklu ļauj pagatavot, līdz tā no vienas puses kļūst brūna, pirms tā tiek apgriezta, lai varētu pagatavot otru pusi, un pēc tam to var pasniegt dažādos veidos. Daudzi cilvēki, dzirdot vārdu “pankūka”, īpaši domā par biezu, saldu plātsmaizes šķirni, lai gan patiesībā tās ir ļoti dažādas stilu, formu un izmēru.
Dažas pankūkas ir ātri pagatavojamas maizes, kurās ir šķīdinātāji, piemēram, cepamā soda, kas ļauj mīklai gatavošanas laikā sapūsties. Citi izmanto raugu vai lēnu fermentācijas procesu, attīstot sarežģītāku, intensīvāku garšu. Injera, Etiopijas plātsmaize, ir viens no piemēriem lēni raudzētām pankūkām, kurās rūgstot veidojas raksturīgi burbuļojoši caurumi, kas, gatavojot to, rada porainu tekstūru.
Pankūkas, iespējams, ir vienas no senākajām cilvēkiem zināmajām plātsmaizēm, jo tās ir diezgan vienkārši pagatavojamas un var būt ļoti dažādas. Daudzas kultūras tos gatavo no unikāliem reģionālajiem graudiem, piemēram, griķiem, kukurūzas miltiem un tefu, un tos var pagatavot arī no vienkāršiem miltiem vai graudu maisījuma. Piemēram, daudzgraudu pankūkas ir ļoti populāras dažās ASV daļās.
Lai gan pankūkas var ēst vienkāršas, tās parasti pasniedz ar piedevām. Ēdot kā brokastu ēdienu, pankūkas var pasniegt ar svaigiem augļiem un sīrupu, tās var arī apkaisīt ar konditorejas cukuru, apslacīt ar citronu sulu vai glazēt ar šokolādes sīrupu. Kompoti un ievārījumi labi sader arī ar pankūkām, un reģionos, kur priekšroka tiek dota sāļākām šķirnēm, tos var pasniegt ar visdažādākajām lietām, sākot ar olu kulteni un beidzot ar čatniju.
Varat arī dzirdēt pankūkas, kas tiek dēvētas par režģa kūkām, flapjacks un hotcakes. Atkarībā no tā, kā tās tiek pagatavotas, tās atšķiras pēc lieluma — no lielām plānām franču krepēm līdz amerikāņu sudraba dolāru pankūkām — miniatūrām brokastu pankūku versijām, kuras parasti pasniedz augstā kaudzē.
Pankūku gatavošana var būt nedaudz sarežģīta. Mīklai jābūt pietiekami plānai, lai tā viegli izklātos, bet ne tik plānai, lai tā vienkārši izplūstu pa visu gatavošanas virsmu un piedeg. Izmantotajam karstumam jābūt pietiekami karstam, lai tās apbrūninātu, taču nedrīkst būt tik karsts, ka pankūkas vidū paliek neapstrādātas. Optimāls smērvielas līmenis nodrošina, ka pankūkas nelīp, bet neatstāj taukainas sajūtas. Arī to apvēršana ir mākslas veids, jo izrādes pavāri rausta pannu, lai paceltu un apgrieztu pankūkas, savukārt citi dod priekšroku lāpstiņai.