Pārvaldīts aprūpes tīkls ir ārstu, slimnīcu un citu veselības aprūpes iestāžu grupa, kas ir noslēgušas līgumu par pakalpojumu sniegšanu apdrošināšanas kompānijas klientiem par fiksētām likmēm. Katra apdrošināšanas sabiedrība nosaka maksas ierobežojumus un pacientu iemaksas katrai konkrētai procedūrai, un visi tīkla pakalpojumu sniedzēji piekrīt šiem noteikumiem. Daudzās valstīs, kas nepiedāvā valsts veselības aprūpi, šis ir primārais apdrošināšanas modelis.
Parasti lielākie apdrošināšanas uzņēmumi slēdz līgumus ar lielu daļu pieejamo ārstu, speciālistu, aptieku, slimnīcu un citu pakalpojumu sniedzēju noteiktā apgabalā, lai izveidotu plašu pārvaldītu aprūpes tīklu. Kad pacients tiek ārstēts, viņam nekavējoties tiek izrakstīts rēķins par iemaksu, bet atlikusī rēķina daļa tiek nosūtīta apdrošināšanas sabiedrībai. Apdrošināšanas sabiedrība izskata rēķinu, pielāgo to atbilstoši līguma noteikumiem, nosūta paziņojumu par segumu gan veselības aprūpes sniedzējam, gan pacientam un apmaksā apstiprināto rēķina daļu tieši aprūpes sniedzējam.
Galvenā pārvaldītā aprūpes tīkla modeļa iezīme ir kodēšanas sistēma. Bez tā procesu būtu praktiski neiespējami vadīt. Katrai procedūrai tiek piešķirts kods, un apstiprinātās cenas tiek ielādētas datora datu bāzē, pamatojoties uz šiem kodiem. Ja veselības aprūpes sniedzējs rēķinu kodēs nepareizi, tas tiks aizkavēts un var tikt pilnībā atteikts.
Pārvaldītā aprūpes tīkla modelī apdrošināšanas sabiedrība nosaka arī pacientu iemaksu likmes. Vairumā gadījumu par ārsta apmeklējumiem, receptēm, neatliekamās palīdzības dienesta apmeklējumiem un uzturēšanos slimnīcā pacientam tiek iekasēta noteikta maksa, ko sauc par līdzmaksājumu. Dažos gadījumos šī maksa var būt fiksēta procentuālā daļa no kopējā rēķina. Pacientiem var būt nepieciešams izvēlēties primārās aprūpes ārstu, un līdzmaksa par vizītēm pie šī ārsta parasti ir mazāka nekā par vizītēm pie speciālistiem. Pacientiem var būt arī pašrisks, noteikta summa, kas viņiem jāmaksā katru gadu, pirms apdrošināšana sāk segt izdevumus.
Bieži vien pārvaldītajam aprūpes tīklam ir līmeņi. Vēlamie jeb “tīkla” pakalpojumu sniedzēji bieži ir tie, kas ir piekrituši pieņemt zemāku kompensāciju par pakalpojumiem, un pacienta līdzmaksa parasti ir viszemākā šiem ārstiem un iestādēm. Nevēlamie jeb “ārpus tīkla” pakalpojumu sniedzēji ir vai nu atteikušies slēgt līgumu ar apdrošināšanas kompāniju, vai arī pieprasījuši ievērojami augstāku pakalpojumu likmi. Šo pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu izmantošana parasti ir saistīta ar lielāku pacienta līdzmaksājumu vai arī to var nesegt vispār. Līdzīga situācija ir arī ar recepšu medikamentiem.