Pirmstiesas konference ir abu tiesas prāvā iesaistīto pušu tikšanās pirms krimināllietas vai civilprocesa sākšanas. Parasti tas notiek tiesneša vai maģistrāta priekšā. Šāda veida uzklausīšanu var veikt, lai uzlabotu tiesas procesa kvalitāti un ātrumu, rūpīgi sagatavojoties, vai atturētu no pirmstiesas darbībām, kas ir izšķērdīgas un nevajadzīgas. Pirms lietas izskatīšanas var rīkot arī pirmstiesas konferences, lai veicinātu izlīgumu.
Šāda veida sēdes notiek gan krimināllietās, gan civillietās. Krimināltiesas pirmstiesas konference kalpo ar mērķi nokārtot lietas, kas nav saistītas ar apsūdzētā vainu. Vairumā gadījumu tiek rīkota krimināllietu pirmstiesas konference, lai izlemtu provizoriskus jautājumus, piemēram, pierādījumus un liecinieku liecības. Kriminālprocesa pirmstiesas konferences var izmantot arī atklāšanai, kas ir pierādījumu nodošanas process. Atklāšanas jautājumi bieži tiek risināti šajās sēdēs.
Civilās pirmstiesas konference var palīdzēt vienkāršot lietas jautājumus un novērst jebkuras puses vieglprātīgas prasības. Šo uzklausīšanu var arī izmantot, lai savāktu dokumentus, identificētu lieciniekus un noteiktu turpmāko uzklausīšanas grafiku. Ja kāda no pusēm ierosinājumus ir iesniegusi pirms tiesas sēdes, tiesnesis vai maģistrāts var pieņemt lēmumu par šiem priekšlikumiem pirmstiesas konferences laikā. Konferences beigās var izdot rīkojumu, kas atspoguļo visus pieņemtos nolēmumus, kas kontrolēs lietas nākotni.
Viens no pirmstiesas konferences veidiem ir statusa konference. Tiesneši izmanto statusa konferenci, ko dažreiz dēvē par agrīnu konferenci, lai pārvaldītu visus lietas aspektus un gaidāmo tiesu. Šī konference notiek pēc visu sākotnējo procesuālo dokumentu iesniegšanas. To bieži izmanto, lai izveidotu grafiku visām pirmstiesas darbībām. Šajā konferencē var tikt noteikts izmēģinājuma datums.
Šķīrējtiesa un starpniecība ir arī pirmstiesas konferenču piemēri. Tos bieži izmanto, lai risinātu strīdus par bērna aizbildnību. Dažas jurisdikcijas var izvēlēties šo metodi, lai atvieglotu izlīgumu pirms lietas izskatīšanas. Kad lieta nonāk šķīrējtiesā, neitrāla trešā puse uzklausa abu pušu argumentus un pierādījumus un pieņem lēmumu. Mediācijas procesā ir iesaistīta trešā puse, kas palīdz abām pusēm panākt izlīgumu, lai atrisinātu domstarpības.
Jebkura šķīrējtiesā vai starpniecībā iesaistītā puse var pārsūdzēt konferences rezultātus. Kad tas notiek, lieta tiek nosūtīta atpakaļ tiesu sistēmai. Lieta, kas nav atrisināta pirmstiesas konferencēs, var tikt nosaukta par jautājumu konferenci, kurā abu pušu juridiskā pārstāvība mēģina noteikt noteiktus faktus vai tiesību punktus, kas ir neapstrīdami. Šie noteikumi palīdz saīsināt lietas izskatīšanas laiku, jo advokātiem šie jautājumi vairs nav jāpierāda tiesā.