Kas ir procesuālās tiesības?

Procesuālo tiesību galvenais mērķis ir nodrošināt, lai katra lieta, kas iesniegta tiesā, tiktu izskatīta taisnīgi un konsekventi. Vienoti procesuālie noteikumi palīdz nodrošināt, ka tiesas nepiemēro kriminālsodus vai civilsodus personai bez pienācīga procesa vai pamata taisnīguma. Piemēram, procesuālās tiesības palīdz nodrošināt, ka atbildētājs civilprocesā vai krimināllietā ir saņēmis paziņojumu par prasību vai lietu un viņam ir dota iespēja aizstāvēties un iesniegt pierādījumus tiesā.

Neraugoties uz to, ka pusēm tiek nodrošināts pamata taisnīguma līmenis, procesuālās tiesības dažos gadījumos var būt negodīgas, jo tās bieži ir stingras un sarežģītas. Tas var būt īpaši neizdevīgi pusei, kas ir pro se vai kuru nepārstāv advokāts. Noteikumu nezināšanas dēļ pro se puse var netīšām pārkāpt noteiktus procesuālos likumus. Rezultātā viņš var tikt sodīts vai viņa lieta var tikt pat izmesta ārpus tiesas.

Tipiskā gadījumā procesuālās tiesības regulētu jurisdikciju, žūrijas atlasi, pierādījumu ievadīšanu un sprieduma vai notiesājoša sprieduma pārsūdzēšanas procesu. Krimināllietā tā nosaka nebūtiskos jautājumus saistībā ar kriminālvajāšanu par noziegumu. Procesuālajos noteikumos var noteikt arī noilgumu lietas ierosināšanai, kas ir civilprasības iesniegšanas tiesā vai kriminālvajāšanas par noziegumu termiņš.

Procesuālās tiesības atšķiras no materiālajām tiesībām, kas galvenokārt ir saistītas ar personu vai vienību tiesību un pienākumu noteikšanu. Materiālās tiesības ietver krimināltiesības, nekustamā īpašuma tiesības, deliktu tiesības un līgumtiesības. Savukārt procesuālās tiesības nosaka šo tiesību un pienākumu noteikšanas mehānismu. Lai ilustrētu, materiālās krimināltiesības var noteikt, ka slepkavība ir nelikumīga un ka apsūdzībai ir jāpierāda noteikti elementi, lai apsūdzēto notiesātu par slepkavību. Procesuālās krimināltiesības šajā gadījumā sīki izstrādātu procesuālos noteikumus, kas attiecas uz noziegumu, piemēram, ka apsūdzētajam ir tiesības uz zvērināto tiesu.