Runner’s high ir vēlamais emocionālais stāvoklis, kas tiek sasniegts skriešanas vai skriešanas aktivitātes laikā. Būtībā runners high ir augsts vingrinājums, kas tiek sasniegts, kad fiziskā aktivitāte izraisa endorfīnu izdalīšanos asinsritē. Rezultāts ir tāds, ka skrējējs piedzīvo eiforijas sajūtu, kas var saglabāties lielu skriešanas daļu.
Labās sajūtas, ko sauc par runner’s high, neaprobežojas tikai ar skrējējiem. Ikviens, kurš nodarbojas ar nepārtrauktu sporta aktivitāti, var izjust šo labās pašsajūtas uzplūdu, jo endorfīnu plūsma rada tik augstu gandarījuma līmeni. Tenisisti ir labs piemērs sportistiem, kuri pastāvīgi atrodas kustībā un spēles laikā atpūšas maz vai nemaz. Velosipēdisti var arī piedzīvot eiforiju, kas tiek uzskatīta par skrējēju maksimumu.
Šī parādība ir viens no iemesliem, kāpēc veselības aprūpes speciālisti bieži iesaka regulāri un nepārtraukti vingrot pacientiem, kuri cieš no depresijas vai trauksmes. Endorfīnu izdalīšanās asinsritē palīdz radīt labklājības sajūtu, kas piedāvā īslaicīgu atelpu no ķīmiskās nelīdzsvarotības, kas bieži ir saistīta ar abiem stāvokļiem. Trauksmes gadījumā skrējēja augsta līmeņa pieredze var palīdzēt nodrošināt pārmērīgi sensibilizētus nervus ar atpūtu, kas var palīdzēt dziedināšanas procesā. Tomēr tajā pašā laikā parasti ir svarīgi saglabāt saprātīgu aktivitātes līmeni, jo pārāk daudz vai pārāk intensīvas fiziskās aktivitātes faktiski var pasliktināt trauksmi.
Dabiskais pacēlums, ko nodrošina skrējēja augstais, ir tik patīkams, ka tas ir novedis pie stāvokļa, kas pazīstams kā atkarība no vingrinājumiem. Tas nozīmē, ka indivīds cenšas sasniegt šo dabisko augstāko līmeni, izslēdzot citus dzīves aspektus. Tāpat kā visas atkarības, tas var izraisīt nelīdzsvarotību dzīvesveidā, kas efektīvi atdala cilvēku no mīļajiem un citām nodarbēm. Šī iemesla dēļ parasti ir ieteicams aktīviem cilvēkiem izbaudīt labās sajūtas, kas saistītas ar skrējēja augstumu, kā arī neļaut vingrošanai kļūt par dienas galveno uzmanību.