Tādos vārdos kā “lidmašīna”, “laikraksts” vai “saspraude” ir divi atšķirīgi vārdi, kas darbojas atsevišķi, bet ir novietoti kopā. Savienojot šos divus neatkarīgos vārdus, rodas saliktenis, kuram var būt jauna nozīme vai vienkārši precīzāka definīcija. “Gaiss” un “lidmašīna” kopā veido “lidmašīnu”, savukārt “papīrs” un “skava kļūst par saspraudi”. Šos vārdus var veidot vai nu kā cietu terminu, vai izmantojot defisi; nestandarta frāzes bieži tiek veidotas kā aprakstoši vārdi vai īpašības vārdi.
Nozīme un mērķis
Saliktenis ir vienkārši divi vārdi, kas apvienoti, lai izveidotu jaunu un bieži vien specifiskāku vārdu, kas piemērojams konkrētam apstāklim. Piemēram, vārds “ziņas” var nozīmēt daudzas lietas, lai gan parasti tas attiecas uz aktuālās informācijas piegādi. Kombinējot ar vārdu “papīrs”, kas varētu attiekties arī uz vairākām dažādām lietām, veidojas saliktais vārds “avīze”, kas attiecas uz konkrētu objektu. Tāpat “saspraudīte” ir noteikta veida saspraudes, kas paredzētas konkrētam mērķim.
Tipisks lietojums
Ir svarīgi saprast salikto vārdu lietojumu, jo dažiem no tiem var būt atšķirīgas definīcijas, kad vārdi tiek savienoti, nevis tikai lietoti secīgi teikumā. Šī atšķirība ir ļoti svarīga, lai paziņojumā nodrošinātu pareizu nozīmi. Piemēram, saliktenim “vispār” ir nedaudz atšķirīga nozīme nekā diviem vārdiem “vispār” teikumā.
To var redzēt divos šādos teikumos: “Kopumā man filma patika” un “Filma tika izvēlēta no visām pārējām, lai iegūtu balvu.” Pirmajā piemērā “vispār” ir pārejas vārds, kas apkopo runātāja domas. To varētu izmantot kā sinonīmu tādiem terminiem kā “nobeigumā”. Tomēr otrajā piemērā vārdi “pār visiem” nozīmē “pāri visiem pārējiem” vai “pār visiem pārējiem”; šis lietojums nozīmē, ka kaut kas ir pārāks par kaut ko citu, nevis summēšana.
Pamata struktūra
Kad kāds savieno divus vārdus, veidojot salikteņu vārdu, šo vārdu rakstība parasti nemainās. Tā vietā galvenās izmaiņas ir vienkārši atstarpju dzēšana starp vārdiem. Tā būtībā ir vārdu laulība, kur divi kļūst par vienu.
Šim laulības noteikumam ir daži izņēmumi. Tāpat kā daudzas sievietes, apprecoties, dod priekšroku uzvārdam ar defisēm, lai saglabātu pirmslaulību uzvārdus, daži salikti vārdi var tikt defisēti, nevis tiešā veidā savienoti. Salikti vārdi, kas nav savienoti ar defisi, tiek saukti par “slēgtiem” savienojumiem, savukārt vārdi, kas savienoti ar defisi, ir par “defises” savienojumiem. Ir arī “atvērta” forma saliktenim, piemēram, “pasta nodaļa”, kurā vieta netiek dzēsta, bet abi vārdi darbojas kā viens.
Defises un slēgtie savienojumi
Izvēloties, vai vārdus savienot, izmantojot defisi vai atstarpi, rakstītājam ir jāmeklē vārdnīca, lai noskaidrotu pareizo struktūru. Ir daudz vārdu, ko var salikt, un dažreiz var būt grūti noteikt, kā tie būtu jāsavieno un kādā kontekstā to darīt. Parasti, kad kāds savieno divus vārdus, kas parasti netiek salikti, rakstnieks izmanto defisi, lai izteiktu attiecības, nevis izveido salikteņu vārdu, kas patiesībā neeksistē. Tas bieži tiek darīts vārdiem, kas tiek lietoti kopā, lai izveidotu īpašības vārdu, piemēram, “labi zināms” vai “spilgti sarkans”.