Kas ir skābekļa patēriņš?

Skābekļa patēriņš ir mērījums, cik daudz skābekļa organisms patērē minūtē. Cilvēka maksimālā skābekļa patēriņa spēja, kas pazīstama kā VO2 max vai maksimālā skābekļa uzņemšana, ir viens no labākajiem veidiem, kā noteikt cilvēka kardiovaskulārās sagatavotības līmeni. Sporta treneri izmanto īpašas laboratorijas iekārtas, lai tieši aprēķinātu VO2 max, bet cilvēki mājās var arī novērtēt VO2 max, izmantojot netiešas metodes, piemēram, 1.5 jūdzes (2.4 m) skriešanas testu.

Elites izturības sportists ar augstu sagatavotības līmeni var sasniegt augstāku VO2 max. Tas nozīmē, ka tiem ir augsta maksimālā skābekļa jauda, ​​tāpēc tie efektīvi izmanto vairāk skābekļa. Sportisti var izmantot savus skābekļa patēriņa datus, lai izmērītu aerobā līmeņa uzlabošanos, aprēķinātu specifiskās kaloriju vajadzības un noteiktu optimālo sirdsdarbības ātrumu izturības treniņam.

Ir divi veidi, kā izteikt skābekļa patēriņa līmeni: absolūtos skaitļos kā skābekļa litri minūtē (L/min) vai relatīvā izteiksmē kā skābekļa mililitri uz kilogramu ķermeņa svara minūtē (mL/kg/min). Skābekļa patēriņa rādītāji parasti ir augstāki vīriešiem nekā sievietēm. Citi faktori, kas ietekmē VO2 max, ir cilvēka ķermeņa uzbūve, vecums, zemes augstums un vides temperatūra.

Cilvēki var palielināt skābekļa patēriņu, trenējoties izturībai; tādējādi sportisti var regulāri izmērīt savu VO2 max līmeni, lai pārbaudītu izturības spēju uzlabojumus. Uztura speciālists var izmantot informāciju par skābekļa patēriņu, lai precīzi noteiktu cilvēka vielmaiņas ātrumu un kaloriju vajadzības un ieteiktu atbilstošus pārtikas produktus, kas atbilst indivīda enerģijas prasībām. Sporta treneri izmanto arī VO2 max, lai izstrādātu optimālas izturības treniņu programmas. Sportisti var uzlabot savas aerobās spējas, ja viņi pastāvīgi trenējas ar noteiktu procentuālo daļu no sava VO2 max, kas atbilst optimālam pulsa līmenim, ko var izmērīt ar pulsometru slodzes laikā.

Fizioloģijas laboratorijās parasti ir īpašs aprīkojums, lai tieši un precīzi izmērītu skābekļa patēriņu. Automatizētais skrejceļš vai stacionārais velosipēds pakāpeniski palielina slodzes intensitāti līdz maksimālajām aerobajām spējām, savukārt elpošanas maska ​​nosūta skābekļa koncentrācijas datus uz datoru. Ir arī netiešie testi, kas var paredzēt cilvēka VO2 max. Izplatīts netiešais tests ir 1.5 jūdzes (2.4 m) skrējiena tests. Šajā testā cilvēki reģistrē laiku, kas viņiem nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk noskrietu 1.5 jūdzes (2.4 m), un nosaka savu aptuveno VO2 max, izmantojot īpašu aprēķinu, kurā ir iekļauts arī vecums un ķermeņa svars.