Specifiskā imunitāte ir organisma apgūtā imūnreakcija pret slimību izraisošām svešām vielām, ko dēvē arī par patogēniem vai antigēniem. To parasti sauc arī par iegūto imunitāti vai adaptīvo imunitāti. Kad organisms pirmo reizi saskaras ar patogēnu, tas cīnās ar to, ka viela un īpašās imūnsistēmas šūnas atceras patogēnu un labāko veidu, kā ar to cīnīties. Nākamreiz saskaroties ar to pašu patogēnu, imūnsistēma jau zina, kā rīkoties, un spēj reaģēt daudz ātrāk un precīzāk, tādējādi novēršot infekciju. Specifisku imunitāti var iegūt dabiski, pakļaujoties patogēniem dabiskiem līdzekļiem vai mākslīgi ar vakcināciju.
Tipiski patogēni, ar kuriem organisms saskarsies, var būt milzīgs baktēriju un vīrusu klāsts, kā arī parazīti un citi invazīvi organismi. Pirmā iedarbība parasti izraisa slimību, jo imūnsistēmai nekad iepriekš nav bijis jācīnās ar šo patogēnu. Imūnsistēma izmēģinās visas iespējas cīnīties ar iebrukušo patogēnu, līdz atradīs visefektīvāko metodi. Tādā veidā imūnsistēma iemācās cīnīties ar konkrēto patogēnu un pēc tam izveido atmiņu par patogēnu un vislabāko aizsardzību pret to – iegūst specifisku imunitāti pret šo konkrēto patogēnu. Nākamajā reizē, kad organisms saskarsies ar šo patogēnu, imūnsistēma jau precīzi zinās, kā reaģēt, un spēs novērst infekciju.
Kad organisms iegūst specifisku imunitāti pret patogēnu, par procesu ir atbildīgas ļoti specializētas šūnas, ko sauc par limfocītiem. Limfocīti ļauj organismam atšķirt savas šūnas no svešām vielām. Tie cirkulē visā ķermenī un vajadzības gadījumā pārvietojas uz noteiktām vietām. Limfocīti rada antivielas, kas cīnās ar infekciju, dažādos veidos uzbrūkot patogēnam. Limfocīti rada specifiskas antivielas katram patogēnam, kuram ķermenis ir pakļauts.
Turklāt limfocīti ļauj organismam atcerēties tikšanos ar konkrētiem patogēniem, kas ir ļoti svarīgi specifiskai imunitātei. Pēc tikšanās daži limfocīti kļūst par atmiņas šūnām, kas saglabā informāciju par šo tikšanos, līdz tā atkal ir nepieciešama. Šīs atmiņas šūnas var dzīvot gadu desmitiem un nekavējoties atpazīs patogēnu, kas atgriežas, un sāks atbilstošu reakciju, lai novērstu infekciju. Tāpēc cilvēks var nesaslimt otrreiz, saskaroties ar to pašu patogēnu, piemēram, vējbakas vīrusu.
Kad organisms tiek pakļauts patogēna iedarbībai ar dabīgiem līdzekļiem, piemēram, iegūstot gripas vīrusu, pieskaroties inficētajai virsmai, specifiska imunitāte tiek iegūta dabiski. Vēl viens veids, kā to var iegūt dabiski, ir antivielas dabiskā ceļā no mātes bērnam caur jaunpienu, kas ir pirmais piens, ko jaunā māte ražo. Specifisku imunitāti var iegūt arī ar mākslīgiem līdzekļiem; visizplatītākais piemērs ir imunizācija, kurā ķermenis tiek pakļauts precīzam patogēna daudzumam, lai stimulētu imūnreakciju un iegūtu imunitāti, faktiski nesaslimstot.