Starptautiskā tiesa (ICJ) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) tiesu iestāde. 1945. gada jūnijā ar ANO Statūtiem izveidotajai ICJ ir svarīga loma strīdos starp dalībvalstīm. Tiesai ir tiesības gan izšķirt strīdus, gan sniegt konsultatīvus atzinumus; tomēr tās pilnvaras ir nedaudz ierobežotas, jo tikai dažas dalībvalstis ir apmierinātas ar ideju par to, ka uz tām attiecas starptautiskie, nevis valsts tiesību akti. Dažos gadījumos ICJ ir nonākusi tiešā konfliktā ar ANO Drošības padomi, kurai ir tiesības uzlikt veto tiesas lēmumiem.
Nīderlande ir Starptautiskās Tiesas oficiālā mājvieta. Vienīgā lielākā ANO operācija, kas neatrodas Amerikas Savienotajās Valstīs, ICJ darbojas no slavenās Miera pils Hāgā. Tiesā ir 15 tiesneši, kuru pilnvaru termiņš ir deviņi gadi ar divām pārvēlēšanas iespējām. ICJ rīko vēlēšanas pēc rotācijas principa, lai nodrošinātu konsekvenci, un ik pēc trim gadiem viena trešdaļa tiesnešu tiek pārvēlēta vai aiziet pensijā. Vienlaicīgi strādājošiem tiesnešiem nedrīkst būt vienas valstspiederība.
Starptautiskās tiesas funkcija ir nodrošināt starpniecību starp valstīm, kas nepiekrīt, un palīdzēt atrisināt sarežģītas juridiskas problēmas, kurām ir starptautiska ietekme. Daži eksperti norāda, ka tiesa ir visefektīvākā, risinot tādus jautājumus kā robežu noteikšana un tiesības uz ūdeni. No 1947. līdz 2010. gadam tiesa savās grāmatās ierakstīja tikai 149 lietas.
Visā tiesību pasaulē pastāv dažādi viedokļi par Starptautiskās tiesas lietderību. Lai gan tehniski tiesas spriedumam ir jābūt saistošam, tas ir ANO Drošības padomes kompetencē, lai uzraudzītu tiesas rīkojumu neizpildes sekas. Tā kā piecām pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm ir veto tiesības attiecībā uz tiesas lēmumiem, jebkurš mēģinājums spriest pret šīm dalībvalstīm var izraisīt tūlītēju veto. ASV izmantoja veto tiesības lietā Nikaragva pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kad tiesa noteica, ka ASV ir jāmaksā kompensācijas par nelikumīgu palīdzību Nikaragvas valdības gāšanā. Drošības padomes locekļu spēja vienkārši atcelt spriedumu, kuram viņi nepiekrīt, kritiķiem liek ICJ šķist tikai juridiskas struktūras marionete versija.
Starptautiskās tiesības ir sistēma, kas nepārtraukti attīstās; katru reizi, kad parādās jauna lieta, tā var būt saistīta ar likumiem, kas faktiski vēl nav uzrakstīti. Starptautiskajai tiesai ir jāievēro esošie līgumi un starptautisko tiesību avoti, bet tajā pašā laikā tai bieži jāpaļaujas uz godīguma un taisnīguma sajūtu, lai kaut ko paveiktu tur, kur vēl nav tiesību aktu. Šis sprieduma veids ir pazīstams kā ex aequo et bono, un tas ir daudzu strīdu avots, jo tas balstās uz tiesnešu gudrību, nevis reāliem statūtiem.