TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir trasts un kā tā ienākumus deklarē Latvijā?

Īsā atbilde

Trasts ir anglosakšu tiesību konstrukcija, kurā dibinātājs nodod mantu pārvaldnieka īpašumā, lai tas to pārvaldītu labuma guvēju interesēs. Latvijas tiesībās trasta nav, tāpēc trasts šeit nav atsevišķs nodokļu maksātājs un savu deklarāciju neiesniedz: Latvijas rezidentam deklarējami ir viņa paša saņemtie ienākumi no ārvalsts trasta.

Trasta būtība ir īpašuma sašķelšana: juridiski manta pieder pārvaldniekam, bet ekonomiski labums pienākas citiem. ASV un Lielbritānijā tas ļauj kārtot mantojumus, uzturēt nepilngadīgos un plānot nodokļus, un tieši tāpēc trastam tur ir sava nodokļu deklarācija un labuma guvēji saņem izrakstu par sev attiecināmo ienākuma daļu. Latvijas civiltiesības balstās uz kontinentālās Eiropas tradīciju, kurā īpašuma tiesības šādi netiek sadalītas, tāpēc līdzvērtīgas konstrukcijas šeit vienkārši nav.

Funkcionāli tuvākie Latvijas risinājumi ir nodibinājums, mantojuma masa ar testamenta izpildītāju, aizgādnība un aizbildnība, kā arī parasta pilnvara vai ieguldījumu pārvaldes līgums. Nodibinājums ir juridiska persona, kas izveidota noteikta mērķa sasniegšanai, un tas pats maksā nodokļus un iesniedz gada pārskatu. Mantojuma masa pastāv kā pagaidu veidojums līdz mantojuma pieņemšanai, un pēc tam nodokļu pienākumi pāriet mantiniekiem. Šī atšķirība ir svarīga, jo ārvalstīs izveidota trasta struktūru Latvijā nevar vienkārši pārrakstīt kā vietēju līgumu.

Ja Latvijas nodokļu rezidents saņem izmaksas no ārvalsts trasta, tās ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijā, un ienākuma raksturam ir nozīme: dividendēm, procentu ienākumam, kapitāla pieaugumam un mantojuma vai dāvinājuma raksturam var būt atšķirīgs nodokļu režīms un atšķirīgas atbrīvojuma normas. Ja no ienākuma jau ieturēts nodoklis ārvalstī, dubultās aplikšanas novēršanas līgums var ļaut to ņemt vērā, bet tikai tad, ja ir attiecīgs ārvalsts nodokļu administrācijas apliecinājums. Aktuālās likmes un deklarēšanas termiņi ir publicēti Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

Praktiski labuma guvējam ir vērts rīkoties šādi. Vispirms no pārvaldnieka jāpieprasa rakstisks izraksts par katru izmaksu, kurā norādīts izmaksas datums, summa, valūta un no kāda avota ienākums radies. Tad jānoskaidro, vai izmaksa ir ienākums vai pamatsummas atmaksa, jo šīm daļām ir atšķirīgas sekas. Pēc tam jāsavāc apliecinājums par ārvalstī ieturēto nodokli, ja tāds bijis, jo bez dokumenta to Latvijā ieskaitīt nevar. Visbeidzot jāpārbauda, vai nav radies pienākums deklarēt pašu dalību struktūrā vai ārvalsts kontu. Šos soļus ir daudz vieglāk izdarīt izmaksas gadā nekā vairākus gadus vēlāk.

Jāņem vērā arī caurskatāmības prasības. Starptautiskā automātiskā finanšu kontu informācijas apmaiņa nozīmē, ka ziņas par ārvalstī turētiem aktīviem nonāk Latvijas nodokļu administrācijas rīcībā, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi prasa atklāt patiesos labuma guvējus, tostarp trastiem, kas darbojas vai iegūst īpašumu Latvijā. Tāpēc praksē trasta izmantošana deklarēšanas pienākumu nemazina, bet padara to sarežģītāku, un šādās situācijās ir vajadzīgs nodokļu konsultants vai zvērināts advokāts ar starptautisku pieredzi.

Kad Latvijā izmanto nodibinājumu

Nodibinājumu veido, ja mērķis ir ilgtermiņa: ģimenes atbalsta fonds, stipendiju programma, kultūras vai zinātnes mērķis. To reģistrē Uzņēmumu reģistrā, tam ir statūti, valde un pienākums publiskot gada pārskatu, un sabiedriskā labuma organizācijas statusu var iegūt atsevišķā kārtībā.

Privātai mantas pārvaldīšanai ģimenē biežāk izmanto testamentu ar novēlējumu, mantojuma līgumu, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu vai kapitāla daļu turēšanas sabiedrību. Katram no tiem ir savas nodokļu un civiltiesiskās sekas, tāpēc izvēle jāizdara kopā ar juristu, nevis pēc ārvalstu parauga.

Biežākie pārpratumi

Pirmais pārpratums ir uzskats, ka ienākums nav jādeklarē, kamēr nauda paliek trastā ārvalstī. Deklarēšanas pienākums ir atkarīgs no konkrētās struktūras un no tā, kas un kad saņemts, tāpēc šo jautājumu nevar atrisināt ar vispārīgu pieņēmumu.

Otrais ir cerība, ka trasts pasargā no kreditoriem vai no neatņemamās daļas prasībām Latvijā. Latvijas tiesa vērtē darījumu pēc būtības, un mantojuma tiesību normas par neatņemamo daļu paliek spēkā. Trešais ir doma, ka ārvalsts konsultanta atzinums ir pietiekams: tas apraksta savas valsts tiesības, nevis Latvijas nodokļu sekas.

Ko sagatavot pirms konsultācijas

Lai konsultācija nebūtu dārga un tukša, uz to ir vērts ņemt līdzi trasta dibināšanas dokumenta kopiju, pārvaldnieka pārskatus par pēdējiem gadiem, informāciju par aktīvu atrašanās valsti un par labuma guvēju loku, kā arī savas iepriekšējo gadu deklarācijas.

Jānoskaidro arī savs nodokļu rezidences statuss, jo tieši tas nosaka, kur ienākums ir deklarējams. Ja persona gada laikā ir mainījusi dzīvesvietu starp valstīm, rezidences jautājums ir jārisina pirmais, un to labāk uzticēt nodokļu konsultantam.

Avoti