Kas ir Treinora koeficients?

Aprēķina loģika ir vienkārša: no portfeļa ienesīguma atņem bezriska likmi un iegūto starpību dala ar portfeļa beta koeficientu. Rezultāts ir skaitlis, kas pats par sevi neko nenozīmē, jo tam nav dabiskas mērvienības. Jēga rodas tikai salīdzinājumā: starp diviem līdzīgiem fondiem labāks ir tas, kuram koeficients ir lielāks, jo tas par katru uzņemtā tirgus riska vienību atdod vairāk.

Galvenā atšķirība no Šārpa koeficienta ir saucējā. Šārps dala ar kopējo svārstīgumu, tātad ar standartnovirzi, un tādēļ soda arī par risku, ko var novērst ar diversifikāciju. Treinors dala tikai ar beta, tas ir, ar sistemātisko risku, kuru diversificēt nevar. Praksē tas nozīmē: ja vērtē vienu labi diversificētu portfeli kā ieguldītāja vienīgo aktīvu, loģiskāks ir Šārps; ja vērtē fondu kā vienu no daudziem komponentiem plašākā portfelī, piemērotāks ir Treinors.

Lietošanas secība ir šāda. Vispirms jāizvēlas salīdzināšanas periods, un tam jābūt vienādam visiem vērtējamajiem fondiem, vēlams vismaz vairākus gadus garam, lai tajā iekļautos gan kritumi, gan kāpumi. Tad jāizvēlas atbilstošs tirgus etalons, pret kuru rēķina beta: globālam akciju fondam tas nav Baltijas indekss. Bezriska likmes vietā eiro zonā parasti izmanto īstermiņa valsts vērtspapīru vai naudas tirgus likmi, un tās vēsturiskie dati ir pieejami Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas statistikā.

Biežākā kļūda ir koeficienta piemērošana tur, kur tam nav jēgas. Ja beta ir tuvu nullei, dalījums eksplodē un rezultāts kļūst nenozīmīgs. Ja beta ir negatīva, koeficients maina zīmi un izskatās slikts arī tad, kad ieguldījums faktiski ir pildījis aizsardzības funkciju. Tāpat bezjēdzīgi ir salīdzināt Treinora vērtības, kas rēķinātas pret dažādiem etaloniem vai dažādos periodos, kaut tieši tā visbiežāk dara mārketinga materiālos.

Otra kļūda ir aizmirst, ka vēsturiskais skaitlis ir tikai pagātnes apraksts. Beta mainās laikā, jo mainās gan fonda sastāvs, gan tirgus struktūra. Privātam ieguldītājam Latvijā šis rādītājs ir noderīgs kā viens filtrs starp vairākiem, blakus kopējām izmaksām, fonda lielumam un ieguldījumu politikai, nevis kā izšķirošais arguments.