TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir valsts kapitālsabiedrības un ALTUM?

Īsā atbilde

Amerikāņu jēdzienam „valdības sponsorēts uzņēmums" Latvijā vistuvāk atbilst divas lietas: publiskas personas kapitālsabiedrības, kurās valstij vai pašvaldībai pieder kapitāla daļas, un attīstības finanšu institūcija ALTUM, kas ar valsts atbalstu aizpilda tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā.

ASV Kongress ir radījis uzņēmumus, kuri formāli darbojas tirgū, bet pilda politikas uzdevumu, piemēram, hipotekārā finansējuma pieejamību. Latvijā tāda konstrukcija pastāv citā formā. Valstij pieder kapitāla daļas virknē uzņēmumu, kas darbojas enerģētikā, transportā, sakaros, mežsaimniecībā un citās jomās, un tie ir parastas kapitālsabiedrības ar valdi, padomi un komerctiesisku atbildību, nevis ministrijas struktūrvienības.

Šo uzņēmumu pārvaldību regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Tas nosaka, ka valstij katrā uzņēmumā ir kapitāla daļu turētājs, parasti attiecīgā ministrija, ka valdes un padomes locekļus izraugās nominācijas procedūrā un ka uzņēmumam jāformulē vispārējais stratēģiskais mērķis, kura dēļ valsts vispār ir tā dalībniece. Koordinācijas funkcijas valsts līmenī pēdējos gados ir pārkārtotas, tāpēc aktuālo atbildīgo institūciju un uzņēmumu sarakstu der pārbaudīt Ekonomikas ministrijas publicētajā informācijā.

ALTUM ir atsevišķs gadījums un praktiski svarīgākais uzņēmējam. Tā ir valstij piederoša attīstības finanšu institūcija, kuras uzdevums nav konkurēt ar bankām, bet iesaistīties tur, kur komercbanka viena pati risku neuzņemas. Tipiskie instrumenti ir aizdevumi, garantijas bankas aizdevumam, riska kapitāla ieguldījumi, kā arī Eiropas Savienības fondu finansētas atbalsta programmas mazajiem uzņēmumiem, lauksaimniekiem, energoefektivitātes projektiem un mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem.

Biežākā kļūda ir uztvert šo atbalstu kā dāvanu. Garantija nozīmē, ka valsts institūcija daļēji uzņemas kreditora risku, bet aizdevums joprojām jāatmaksā un saistības paliek uzņēmējam vai mājsaimniecībai. Otra kļūda ir doma, ka valsts automātiski atbild par valsts uzņēmuma parādiem: kapitālsabiedrība atbild ar savu mantu, bet valsts galvojums ir atsevišķs, formāli noformēts lēmums, nevis pati par sevi saprotama garantija.

Atsevišķi no uzņēmumiem, kuros daļas pieder valstij, pastāv pašvaldību kapitālsabiedrības: siltumapgādes, ūdenssaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un sabiedriskā transporta uzņēmumi. To pārvaldību regulē tie paši noteikumi, bet kapitāla daļu turētāja ir pašvaldība un stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti domē. Iedzīvotājam tas ir praktiski svarīgi, jo tieši šie uzņēmumi sniedz komunālos pakalpojumus, un daļu tarifu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nevis pats uzņēmums.

Ja meklējat finansējumu, secība ir šāda. Vispirms jāsagatavo saprotams biznesa plāns ar naudas plūsmas prognozi un jāsakārto grāmatvedība, jo bez tā neviena programma netiks izskatīta. Pēc tam jāpārbauda aktuālās programmas un to nosacījumi attīstības finanšu institūcijas mājaslapā, jo atbalsta veidi, likmes un pieteikšanās termiņi mainās līdz ar plānošanas periodiem. Daļa instrumentu pieejama tikai ar bankas starpniecību, tāpēc sarunu ar banku un pieteikumu bieži gatavo paralēli.

Ar ko kapitālsabiedrība atšķiras no valsts iestādes

Valsts iestāde darbojas uz publisko tiesību pamata, izdod administratīvos aktus un tiek finansēta no budžeta. Kapitālsabiedrība pārdod preces vai pakalpojumus, gūst ieņēmumus, maksā nodokļus un var izmaksāt dividendes valstij. Tāpēc arī strīdi ar tām risināmi atšķirīgi: pret iestādes lēmumu vēršas administratīvajā tiesā, bet pret uzņēmumu parasti ceļ civiltiesisku prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Praktiska pazīme ir reģistrācija Uzņēmumu reģistrā un gada pārskata iesniegšana. Ja subjekts atrodams komercreģistrā ar kapitāla daļu sadalījumu, tā ir kapitālsabiedrība neatkarīgi no tā, ka vienīgais dalībnieks ir valsts vai pašvaldība.

Kur meklēt informāciju un kad vajadzīgs speciālists

Valsts kapitālsabiedrības publicē gada pārskatus, stratēģijas un atlīdzības politiku, un šie dokumenti ir labākais avots par to finanšu stāvokli. Publisko iepirkumu izsludinājumi un noslēgtie līgumi ir pieejami elektronisko iepirkumu sistēmā, tāpēc piegādātājam tiem ir vērts sekot regulāri.

Nodokļu, valsts atbalsta un de minimis jautājumos kļūdas maksā dārgi, jo nepamatoti saņemts atbalsts var būt jāatmaksā kopā ar procentiem. Ja projekts ir liels, ja iesaistīts vairāku programmu finansējums vai ja uzņēmums ietilpst saistīto uzņēmumu grupā, ir vērts maksāt nodokļu konsultantam vai juristam par pieteikuma pārbaudi pirms iesniegšanas.

Avoti