Pagaidu paralīzes cēloņi var būt smadzeņu vai nervu sistēmas bojājumi, dažas retas ģenētiskas slimības, reakcijas uz medikamentiem un asins plūsmas ierobežojumi. Ja cilvēki piedzīvo īslaicīgu jutības vai motora kontroles zudumu kādā ķermeņa zonā, tas var būt nepieciešams ārstam, jo tas var kļūt par neatgriezenisku problēmu. Cilvēkiem, kuri ir pakļauti riskam, var tikt ieteikti pasākumi, ko viņi var veikt, lai izvairītos no paralīzes vai samazinātu to.
Viens no šī stāvokļa cēloņiem patiesībā ir pilnīgi dabisks. Kad cilvēki atrodas ātrās acu kustības (REM) miegā, ķermenis īslaicīgi tiek paralizēts signālu dēļ, kas tiek sūtīti caur nervu sistēmu, lai novērstu tādas problēmas kā izspiešanās un savainošanās. Dažreiz šī sistēma nedarbojas pareizi, un cilvēki piedzīvo paralīzi dažādos miega posmos vai nomodā.
Smadzeņu un nervu sistēmas ievainojumi, tostarp insulti, diabētiskā neiropātija un saspiesti nervi, var izraisīt īslaicīgu paralīzi. Dažas progresējošas neirodeģeneratīvas slimības ir saistītas ar periodisku paralīzi, kas galu galā kļūst par pastāvīgu problēmu. Pacientiem, kuriem ir traucēta jutība un citi neiroloģiski simptomi, piemēram, apjukums, var būt nepieciešams novērtēt smadzeņu traumu, savukārt cilvēkiem, kuriem ir fiziskas traumas, piemēram, lūzumi un smagi sitieni, var rasties pārejoša nervu bojājuma izraisīta paralīze.
Dažas zāles ir paralītiskas, un tās faktiski var lietot tieši šī iemesla dēļ, kā redzams vispārējā anestēzijā. Ir zināms, ka citi kā blakusparādība izraisa paralīzi vai īslaicīgu paralīzi. Pacienti, kuri lieto šīs zāles, tiek brīdināti par risku. Vēl viens pagaidu paralīzes cēlonis var būt asins piegādes pārtraukums, kas izraisa īslaicīgu muskuļu disfunkciju. Atjaunojot asins piegādi, problēma jāatrisina.
Dažas infekcijas var izraisīt personas īslaicīgu paralīzi, tāpat kā ģenētiski apstākļi, kas cilvēkiem var izraisīt neiroloģiskas problēmas, reaģējot uz tādiem vides faktoriem kā aukstums vai karstums. Citi apstākļi var traucēt elektrolītu līdzsvaru organismā, traucējot nervu darbību vai muskuļu kustības. Paralīze ir novērota arī cilvēkiem, kuri atrodas ārkārtēja emocionāla stresa stāvoklī. Šiem pacientiem nav nekā funkcionāli nepareiza, taču viņi piedzīvo īslaicīgu paralīzi kā stresa reakciju uz situāciju.
Kad pacientam attīstās īslaicīga paralīze, var konsultēties ar neirologu, lai veiktu rūpīgu pacienta novērtēšanu, pārbaudot visus acīmredzamos iemeslus. Cēlonis var būt ārstējams. Jušanas un kustību zudums var arī liecināt par progresējoša veselības stāvokļa pasliktināšanos.