Kas Latvijā atbilst HMO tipa veselības aprūpei?

Latvijas sistēmas pamatā ir valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, kas ir pieejami likumā noteiktajām personām. Pirmais kontaktpunkts ir ģimenes ārsts, pie kura cilvēks reģistrējas un kurš ārstē biežākās saslimšanas, izraksta receptes un dod nosūtījumu pie speciālista vai uz izmeklējumiem. Šī nosūtījuma prasība ir tieši tas elements, ko HMO modelī dēvē par vārtu sargāšanu, un tās mērķis abos gadījumos ir viens: novirzīt pacientu uz lētāko atbilstošo aprūpes līmeni un nepieļaut nevajadzīgas speciālistu vizītes.

Valsts apmaksātajā aprūpē pacients maksā pacienta iemaksu, kuras apmērs ir noteikts normatīvajos aktos un atšķiras atkarībā no pakalpojuma veida, un atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem un grūtniecēm, no tās ir atbrīvojums. Pakalpojumus sniedz tikai tās ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, tātad arī šeit darbojas tīkls. Ja cilvēks vēršas ārpus šā tīkla vai vēlas ārstēties bez rindas, viņš maksā pilnu maksu pats.

Privātā veselības apdrošināšana Latvijā ir papildinājums, nevis aizstājējs. Darba devēja iegādātā polise parasti sedz ambulatorās vizītes, izmeklējumus, zobārstniecību un medikamentus noteiktos limitos, un arī tā darbojas ar sadarbības iestāžu sarakstu: ārpus tā pacients maksā pats un pēc tam iesniedz čekus atlīdzības saņemšanai. Polises izņēmumi ir tās svarīgākā daļa, jo hroniskas saslimšanas, plastiskās operācijas un dārgās tehnoloģijas bieži netiek segtas.

Lai abas sistēmas izmantotu saprātīgi, noder viena vienkārša kārtība. Plānotu izmeklējumu vai konsultāciju vispirms piesakiet valsts apmaksātajā rindā, pat ja gaidīšanas laiks ir ilgs, jo vietu rindā vienmēr var atteikt. Paralēli pārbaudiet, vai privātā polise šo pakalpojumu sedz un vai nav vajadzīgs iepriekšējs saskaņojums. Ja stāvoklis pasliktinās, sazinieties ar ģimenes ārstu, jo steidzamības pakāpi nosaka ārsts un tā var mainīt vietu rindā. Maksas vizīti izvēlieties apzināti, nevis tāpēc, ka reģistratūrā to piedāvāja pirmo, un vienmēr paņemiet rēķinu, jo daļu ārstniecības izdevumu var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus.

Būtiskā atšķirība no Amerikas Savienotajām Valstīm ir tā, ka Latvijā veselības aprūpes pamatu nodrošina valsts budžets, nevis darba devēja izvēlēts apdrošināšanas plāns. Tāpēc darba maiņa pamataprūpi nepārtrauc, kaut arī privāto polisi var zaudēt. Ceļojot Eiropas Savienībā, valsts sistēmā apdrošinātajam noder Eiropas veselības apdrošināšanas karte, kas dod tiesības uz nepieciešamo aprūpi citā dalībvalstī ar vietējiem noteikumiem.