TJG Online
Advokāti un likums

Kas Latvijā izmeklē vardarbību pret bērnu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ziņojumu par iespējamu vardarbību pret bērnu Latvijā izmeklē Valsts policija, bet bērna aizsardzību paralēli nodrošina bāriņtiesa un pašvaldības sociālais dienests. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ziņot par vardarbību ir pienākums ikvienam, kas to ievērojis, un īpaši ārstniecības, izglītības un sociālās jomas darbiniekiem.

Process parasti sākas ar ziņojumu policijai vai sociālajam dienestam, un tas var nākt no vecāka, kaimiņa, skolotāja, ārsta vai paša bērna. Policija izvērtē, vai ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, un uzsāk kriminālprocesu, bet bāriņtiesa vienlaikus lemj par bērna drošību: nepieciešamības gadījumā tā var pārtraukt aizgādības tiesības un nodrošināt bērna ievietošanu drošā vidē pie radiniekiem, audžuģimenē vai iestādē.

Izmeklēšanā iesaistās vairāki speciālisti. Bērnu iztaujā ar psihologa piedalīšanos un pēc iespējas vienu reizi, ierakstot sarunu video, lai bērnam nebūtu atkārtoti jāpārstāsta notikušais katrā procesa posmā. Medicīniskā izmeklēšana un tiesu ekspertīze var fiksēt miesas bojājumus, bet psihologa atzinums palīdz izvērtēt bērna spēju sniegt liecību. Latvijā šādai bērnam draudzīgai pieejai tiek veidoti specializēti centri pēc Bērnu mājas jeb Barnahus principa.

Tiesvedības posmā bērns iegūst cietušā statusu, un viņu pārstāv likumiskais pārstāvis vai iecelts pārstāvis, ja vecāks pats ir iesaistīts. Cietušajam bērnam ir tiesības uz valsts apmaksātu juridisko palīdzību un psiholoģisko atbalstu, un tiesas sēde par šādām lietām var notikt slēgti. Vienlaikus norit sociālā darba process ar ģimeni, kurā vērtē, vai iespējama atgriešanās mājās un ar kādiem nosacījumiem.

Svarīgi nejaukt divas lietas. Kriminālprocess noskaidro vainu un sodu, bet bērnu tiesību aizsardzības process risina bērna drošību un aprūpi, un tie norit paralēli ar atšķirīgiem lēmumu pieņēmējiem. Tāpat aizdomu pārbaude nav pašam jāveic: pierādījumu vākšana, bērna iztaujāšana un sastapšanās ar iespējamo varmāku ir speciālistu uzdevums, un neprofesionāla iztaujāšana var kaitēt gan bērnam, gan lietai.

Pieaugušajam, kurš pamanījis brīdinājuma pazīmes, noderīga ir skaidra rīcības secība. Vispirms nodrošiniet bērna tūlītēju drošību un, ja draud briesmas, zvaniet 112. Tad pierakstiet faktus tā, kā tos redzējāt vai dzirdējāt, ar datumu un laiku, izvairoties no pieņēmumiem. Pēc tam ziņojiet policijai, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam; ziņot var arī rakstiski. Neuzdodiet bērnam vadošus jautājumus un nesoliet, ka nevienam nestāstīsiet, jo šo solījumu izpildīt nevarēsiet. Visbeidzot ļaujiet strādāt speciālistiem un nepublicējiet informāciju sociālajos tīklos, jo tas var apdraudēt gan bērnu, gan procesu.

Biežākā kļūda ir gaidīt pilnīgu pārliecību. Ziņošanas pienākums neprasa pierādījumus, bet gan pamatotas aizdomas, un to izvērtēšana ir iestāžu, nevis liecinieka uzdevums. Otra kļūda ir uzskatīt, ka vardarbība ir tikai fiziska: likums aptver arī emocionālu vardarbību, novārtā pamešanu un seksuālu vardarbību, un pēdējo bērni visbiežāk atklāj netieši, ar uzvedības izmaiņām.

Kā un kur ziņot

Steidzamos gadījumos, kad bērnam draud tūlītējas briesmas, jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112. Citos gadījumos var vērsties tuvākajā policijas iecirknī, pašvaldības sociālajā dienestā vai bāriņtiesā, arī rakstiski.

Bērniem un pusaudžiem, kā arī pieaugušajiem, kuri uztraucas par bērnu, darbojas bezmaksas uzticības tālrunis 116111. Ziņot var arī anonīmi, taču norādīts kontakts palīdz iestādei precizēt informāciju.

Atbalsts pēc notikuma

Vardarbībā cietušam bērnam valsts nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ko var saņemt gan dzīvesvietā, gan rehabilitācijas iestādē; pieteikšanās notiek caur pašvaldības sociālo dienestu.

Atbalstu ģimenēm sniedz arī nevalstiskās organizācijas, kas specializējušās bērnu aizsardzībā un vardarbības novēršanā. Atbalsts ir vajadzīgs arī nevardarbīgajam vecākam, jo no viņa stabilitātes lielā mērā ir atkarīga bērna atveseļošanās.

Ko drīkst un ko nedrīkst vecāks

Latvijā fiziska sodīšana un emocionāla pazemošana ir aizliegta arī vecākam; disciplinēšana nedrīkst būt vardarbīga. Ja vecāks jūt, ka zaudē kontroli, atbalstu var saņemt pašvaldības sociālajā dienestā, kur pieejamas vecāku prasmju programmas un psihologa konsultācijas.

Strīdos par saskarsmi un aizgādību apsūdzība vardarbībā nav sarunu instruments: nepatiesa ziņojuma sniegšana ir patstāvīgs pārkāpums un kaitē pašam bērnam. Ja notiek tiesvedība par aizgādību, konsultējieties ar zvērinātu advokātu, kas specializējies ģimenes tiesībās.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti