Kas Latvijā uzrauga krājaizdevu sabiedrības un garantē to noguldījumus?

Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva finanšu iestāde, kas pieder saviem biedriem. Biedri iemaksā pajas kapitālu, uztic sabiedrībai noguldījumus un no tiem pašiem līdzekļiem saņem aizdevumus. Katram biedram kopsapulcē ir viena balss neatkarīgi no iemaksātās summas, un peļņas gūšana nav pašmērķis, tāpēc nosacījumi bieži ir labvēlīgāki nekā bankā. Dalība parasti ir saistīta ar kādu kopīgu pazīmi, piemēram, dzīvesvietu konkrētā novadā, piederību arodbiedrībai vai darbu noteiktā nozarē.

Uzraudzības modelis Latvijā ir mainījies. Agrāk finanšu tirgus dalībniekus uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet pēc tās apvienošanas ar centrālo banku uzraudzības funkcijas pārņēma Latvijas Banka. Tā izsniedz licences, pārbauda kapitāla pietiekamību un likviditāti, vērtē vadības atbilstību, pieprasa regulārus pārskatus un vajadzības gadījumā piemēro sankcijas. Reģistrs, kurā redzamas licencētās krājaizdevu sabiedrības, ir publiski pieejams, un tas ir pirmais, kas jāpārbauda pirms līdzekļu uzticēšanas jebkurai finanšu iestādei.

Noguldījumu aizsardzība balstās uz Eiropas Savienības regulējumu, kas visās dalībvalstīs nosaka vienotu garantētās atlīdzības griestu līmeni, proti, 100 000 eiro vienam noguldītājam vienā iestādē. Sistēmu finansē pašas iestādes, regulāri veicot iemaksas garantiju fondā, nevis valsts budžets. Ja krājaizdevu sabiedrība vai banka nespēj atmaksāt noguldījumus, atlīdzību izmaksā no šā fonda, un izmaksu organizē Latvijas Banka. Atsevišķos gadījumos, piemēram, īsu laiku pēc mājokļa pārdošanas, likums paredz papildu aizsardzību virs parastā griestu līmeņa, tāpēc konkrētie nosacījumi jāpārbauda oficiālajā informācijā.

Šo sistēmu nevajag jaukt ar ieguldītāju aizsardzības shēmu, kas attiecas uz vērtspapīriem un ieguldījumu pakalpojumiem un darbojas pēc citiem noteikumiem un citā apmērā. Garantija neattiecas arī uz naudu, kas ieguldīta ieguldījumu fondos, apdrošināšanas uzkrājumos vai aizdota citiem privāti. Turklāt garantija sedz tikai licencētas iestādes: ja uzņēmums pieņem naudu bez licences, noguldītājs paliek bez jebkādas valsts nodrošinātas aizsardzības.

Svarīgi saprast arī to, ka pajas kapitāls un noguldījums nav viens un tas pats. Noguldījums ir aizsargāts garantiju sistēmā, bet paja ir dalība kapitālā, un tai garantija neattiecas: zaudējumu gadījumā vispirms tiek izmantots tieši kapitāls. Tāpēc, iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, ir vērts jautāt, cik liela pajas summa ir obligāta un ar kādiem nosacījumiem to var saņemt atpakaļ, izstājoties.

Ja iestāde nonāk grūtībās, noguldītājam pašam parasti nav jāiesniedz sarežģīti dokumenti: garantētā atlīdzība tiek izmaksāta normatīvajos aktos noteiktajā termiņā pēc vienotas kārtības. Tomēr izmaksa notiek ātrāk, ja iestādei ir aktuāli jūsu kontaktdati un konta numurs citā iestādē, tāpēc datu atjaunošana pēc dzīvesvietas vai uzvārda maiņas nav tukša formalitāte.