TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas nosaka viesmīļa minimālo algu Latvijā?

Īsā atbilde

Viesmīļa zemāko atlīdzību Latvijā nosaka valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros, kuras apmēru apstiprina Ministru kabinets. Dzeramnauda šo slieksni aizstāt nedrīkst, tā var tikai palielināt faktiskos ienākumus.

Darba samaksas pamats ir darba līgums, kurā jābūt norādītai algai un darba laikam. Normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā, un par pilnas slodzes nostrādātu mēnesi darbiniekam pienākas vismaz valstī noteiktā minimālā alga pirms nodokļiem. Ja viesmīlis strādā nepilnu slodzi, minimālo apmēru pārrēķina proporcionāli faktiskajai slodzei. Stundas likmi iegūst, minimālo mēneša algu dalot ar attiecīgā mēneša normālā darba laika stundu skaitu, tāpēc tā katru mēnesi nedaudz atšķiras.

Viesmīlības nozarē darbs bieži notiek maiņās, vakaros, nedēļas nogalēs un svētkos, tāpēc lielu daļu atlīdzības veido piemaksas. Darba likums paredz piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu un darbu svētku dienā, un tās aprēķina papildus nolīgtajai algai, nevis tās ietvaros. Ja ir ieviests summētais darba laiks, stundas skaita pārskata periodā, un virsstundas nosaka pēc perioda beigām. Tieši nepareizs virsstundu uzskaitījums ir biežākais iemesls, kāpēc reālā samaksa nesasniedz likumā prasīto minimumu.

Dzeramnauda juridiski nav darba samaksa. Viesis to atstāj brīvprātīgi, un tā nemazina darba devēja pienākumu izmaksāt vismaz minimālo algu. Dzeramnauda ir jānošķir no apkalpošanas maksas, ko dažas vietas iekļauj rēķinā: tā ir uzņēmuma ieņēmumu daļa, un tās sadales kārtība starp darbiniekiem ir jānosaka iekšējos noteikumos vai līgumā. Ja dzeramnaudu izmaksā ar uzņēmuma starpniecību, tā kļūst par ar nodokli apliekamu ienākumu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Faktisko algu papildus minimumam ietekmē kvalifikācija un pieredze, vietas atrašanās un sezonalitāte, uzņēmuma apgrozījums, kā arī tas, vai nozarē vai konkrētajā uzņēmumā ir noslēgts darba koplīgums. Koplīgums var noteikt augstāku zemāko algu, nekā prasa likums, bet nekad zemāku. Ir vērts atcerēties arī atšķirību starp bruto un neto summu: no bruto algas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpēc uz rokas saņemtā summa vienmēr ir mazāka.

Pirms darba līguma parakstīšanas ir vērts noskaidrot piecas lietas un lūgt, lai atbildes ir rakstiskas. Pirmkārt, vai alga ir fiksēta mēneša alga vai stundas likme un cik liela tā ir bruto. Otrkārt, vai tiek piemērots summētais darba laiks un cik garš ir pārskata periods. Treškārt, kā tiek uzskaitīts darba laiks un vai darbinieks var redzēt savu uzskaites tabulu. Ceturtkārt, kā tiek sadalīta apkalpošanas maksa un dzeramnauda, kas samaksāta ar karti. Piektkārt, kas notiek ar plauktā palikušajiem trūkumiem un salauztiem traukiem, jo ieturējumus no algas drīkst veikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un apmērā.

Kur pārbaudīt aktuālo apmēru

Minimālās mēneša algas apmēru un normālā darba laika stundu skaitu katram gadam publicē Ministru kabineta noteikumos, un tie ir pieejami portālā likumi.lv. Skaidrojumus par nodokļu ieturēšanu un algas aprēķinu uztur Valsts ieņēmumu dienests. Konkrētus skaitļus vienmēr ir vērts pārbaudīt avotā, jo tos pārskata gandrīz katru gadu.

Savas darba devēja veiktās sociālās iemaksas un deklarēto algu var pārbaudīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumos portālā latvija.gov.lv. Tas ir ātrākais veids, kā noskaidrot, vai visa alga tiek uzrādīta.

Ko darīt, ja samaksa neatbilst likumam

Vispirms jāsalīdzina darba līgums, darba laika uzskaites tabula un algas aprēķina lapa: bieži neatbilstība redzama jau tur. Ja vienošanos ar darba devēju panākt neizdodas, sūdzību var iesniegt Valsts darba inspekcijā, kas uzrauga darba tiesisko attiecību ievērošanu, savukārt strīdu par neizmaksātu summu izšķir tiesa. Sarežģītākos gadījumos, piemēram, ja daļa algas maksāta aploksnē, ir ieteicams konsultēties ar darba tiesību juristu vai arodbiedrību.

Pierādījumus ir vērts krāt jau laikus: savs darba grafiks, maiņu fotoattēli, sarakste ar vadītāju par maiņām un algas aprēķina lapas. Prasībām ir noteikti noilguma termiņi, tāpēc ar vēršanos iestādēs nav vērts vilcināties vairākus gadus.

Ar ko jauc minimālo algu

Minimālā alga nav tas pats, kas minimālās sociālās iemaksas. Pirmā ir summa, kas jāizmaksā darbiniekam, otrā ir darba devēja pienākums veikt iemaksas vismaz no noteikta apmēra, un tie ir divi dažādi noteikumi.

Tā nav arī vidējā alga nozarē, ko publicē statistikā, ne arī minimālā alga stundā, kas Latvijā tiek atvasināta no mēneša algas, nevis noteikta atsevišķi. Un, visbeidzot, atsevišķām profesijām nozarē var būt noteiktas augstākas zemākās algas ar ģenerālvienošanos, tāpēc darbiniekam ir vērts pajautāt, vai uz viņa darbu attiecas kāda nozares vienošanās.

Avoti