Ko dara aktuārs valsts sektorā?

Aktuāra darba kodols ir modelis, kas savieno demogrāfiju un finanses. Tajā tiek ievadīti dati par iedzīvotāju vecumstruktūru, mūža ilgumu, dzimstību, migrāciju, nodarbinātību un algu dinamiku, un rezultātā tiek iegūta prognoze par to, cik daudz iemaksu sistēma saņems un cik daudz pabalstu tai būs jāizmaksā. Šādus aprēķinus nevar aizstāt ar vienkāršu vidējo rādītāju ekstrapolāciju, jo katrs pieņēmums uz rezultātu iedarbojas nelineāri.

Latvijā šāda veida darbs visbiežāk saistīts ar trīs līmeņu pensiju sistēmu. Pirmajā līmenī aktuārā loģika nosaka, kā uzkrātais pensijas kapitāls tiek pārrēķināts ikmēneša pensijā, izmantojot paredzamā mūža ilguma rādītājus. Otrajā un trešajā līmenī aktuāri vērtē uzkrājumu pietiekamību un ieguldījumu riskus. Attiecīgie aprēķini un prognozes tiek izmantoti valsts budžeta un ilgtermiņa finanšu plānošanas dokumentos.

Otra joma ir apdrošināšanas un pensiju fondu uzraudzība. Saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu apdrošinātājiem ir jānodrošina aktuāra funkcija, kas apstiprina tehnisko rezervju aprēķinu, vērtē pārapdrošināšanas pietiekamību un ziņo valdei par konstatētajiem riskiem. Uzraudzības iestādē strādājošie aktuāri savukārt pārbauda, vai tirgus dalībnieku izmantotie pieņēmumi ir pamatoti.

Trešā, mazāk pamanāmā joma ir pašu iestāžu saistību novērtēšana. Aktuārs palīdz aprēķināt darba devēja ilgtermiņa saistības pret darbiniekiem, piemēram, izdienas pensijas un atlaišanas pabalstus, kas jāatspoguļo pārskatos, kā arī modelēt veselības aprūpes vai bezdarba izdevumu attīstību dažādos scenārijos. Šie aprēķini nonāk gan gada pārskatos, gan politikas dokumentos, tāpēc rezultāts jāspēj aizstāvēt gan revidenta, gan ministrijas priekšā.

Profesijas pamatā ir augstākā izglītība matemātikā, statistikā vai aktuārzinātnē, kam seko profesionālie eksāmeni un prakse pieredzējuša kolēģa vadībā. Latvijā profesionālo standartu un ētikas jautājumus kopj Latvijas Aktuāru asociācija, kas darbojas starptautisko aktuāru organizāciju sistēmā. Ikdienā nepieciešamas arī labas datu apstrādes prasmes un spēja sarežģītu modeli izskaidrot cilvēkiem bez matemātiskās izglītības.

Aktuāra atzinums nav tikai iekšējs dokuments. Pensiju sistēmas un sociālā budžeta prognozes kļūst par argumentu politiskās diskusijās par iemaksu likmēm, pensijas vecumu un pabalstu apmēru, tāpēc aktuāram jārēķinās ar to, ka viņa pieņēmumus vērtēs arī cilvēki, kuri meklē sev izdevīgu skaitli. Profesionālais standarts šajā ziņā ir vienkāršs: pieņēmumi tiek atklāti, aprēķins tiek dokumentēts tā, lai citu speciālistu to varētu atkārtot, bet secinājumi tiek formulēti kopā ar to nenoteiktības robežām.