TJG Online
Advokāti un likums

Ko dara jurists mantojuma lietās?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā mantojuma lietu ved zvērināts notārs, nevis tiesa, tāpēc jurista vai zvērināta advokāta palīdzība parasti vajadzīga tad, kad rodas strīds: par testamenta spēkā esību, neatņemamo daļu, mantojuma sastāvu vai mantotajiem parādiem. Jurists palīdz arī laikus sagatavot testamentu, izvērtēt mantojuma pieņemšanas sekas un kārtot mantojumu ar ārvalstu elementu.

Mantošanas pamati Latvijā ir trīs: likums, testaments un mantojuma līgums. Ja testamenta nav, manto likumiskie mantinieki noteiktā kārtībā, kurā priekšroka ir laulātajam un lejupējiem, proti, bērniem un mazbērniem. Mantojuma lietu ierosina zvērināts notārs pēc mantinieka, kreditora vai citas ieinteresētās personas iesnieguma. Notārs izsludina uzaicinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis“, nogaida likumā noteikto termiņu, kurā var pieteikties mantinieki un kreditori, un pēc tam izdod mantojuma apliecību. Tas ir dokuments, uz kura pamata īpašumtiesības nostiprina zemesgrāmatā un pārreģistrē transportlīdzekli vai bankas kontu.

Praksē lieta sākas ar dokumentiem, nevis ar juridiskiem argumentiem. Notāram vajadzīgas ziņas par mirušā nāves faktu un pēdējo deklarēto dzīvesvietu, dokumenti, kas apliecina radniecību vai laulību, kā arī pēc iespējas pilnīgs mantas uzskaitījums: nekustamais īpašums, transportlīdzeklis, kapitāla daļas, konti un uzkrājumi. Vai mirušais ir taisījis publisku testamentu, notārs pārbauda publisko testamentu reģistrā, ko pārzina Latvijas Zvērinātu notāru padome, tāpēc ģimenei nav pašai jāmeklē, pie kura notāra testaments taisīts. Turpretī mājas testaments jāiesniedz pašiem mantiniekiem, un tieši tāpēc to ir vērts glabāt vietā, kuru tuvinieki atradīs.

Jurists šajā ķēdē iesaistās vairākos punktos. Vēl dzīves laikā viņš palīdz izvēlēties testamenta formu: publisku testamentu, ko taisa pie notāra, vai privātu jeb mājas testamentu, kuru vieglāk apstrīdēt. Viņš pārbauda, vai testaments nesamazina neatņemamo daļu, kas pienākas neatraidāmajiem mantiniekiem un Latvijā tiek izmaksāta naudā. Mantojuma atklāšanās brīdī jurists izvērtē, vai mantojumu pieņemt vispār, jo kopā ar īpašumu pāriet arī parādi. Pieņemot mantojumu ar inventāra tiesību, mantinieks par parādiem atbild tikai mantotās mantas apmērā, bet šī iespēja jāizmanto laikus un likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdu piemēri ir ikdienišķi. Viens bērns gadiem kopis vecākus un uzskata, ka viņam pienākas vairāk. Otrs apgalvo, ka testaments taisīts laikā, kad mantojuma atstājējs vairs nesaprata savu darbību nozīmi. Trešajā gadījumā mantiniekiem kopīpašumā nonāk dzīvoklis, kuru neviens nevar pārdot bez pārējo piekrišanas. Šādas lietas risina tiesā, un tur jau nepieciešams zvērināts advokāts vai pieredzējis pārstāvis: tiek pieprasīti medicīniskie dokumenti, noteikta ekspertīze, nopratināti liecinieki. Nereti izdevīgāks risinājums ir mantojuma dalīšanas līgums vai izlīgums, kas izmaksā mazāk nekā gadiem ilga tiesāšanās un ļauj mantu pārdot, kamēr tai vēl ir vērtība.

Latvijas kārtību nevajag jaukt ar angliski runājošo valstu praksi, kur mantojumu apstiprina tiesa un to pārvalda izpildītājs. Latvijā centrālā figūra bezstrīdus procesā ir notārs. Ja mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta vai manta bijusi citā Eiropas Savienības valstī, piemērojama Eiropas Savienības mantošanas regula, kas ļauj noteikt piemērojamo likumu un iegūt Eiropas mantošanas apliecību, kura tiek atzīta citās dalībvalstīs. Tieši šādās lietās, kā arī tad, ja mantojumā ietilpst uzņēmums vai manta ārpus Eiropas Savienības, speciālista palīdzība ir gandrīz neizbēgama.

Kad pietiek ar notāru

Ja mantinieki ir vienisprātis, testaments ir skaidrs un visa manta atrodas Latvijā, lietu var nokārtot pie zvērināta notāra bez papildu pārstāvja. Mantojuma lietu ved notārs, kura darbības teritorijā bijusi mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, un atrast kompetento notāru palīdz Latvijas Zvērinātu notāru padome. Izmaksas veido valsts nodeva un notāra atlīdzība, kuras apmērs noteikts normatīvajos aktos un ir atkarīgs no mantojuma vērtības, tāpēc precīzu summu var pateikt tikai pats notārs konkrētajā lietā.

Svarīgi neizlaist termiņus: mantojuma pieņemšanai ir noteikts laiks, un tā nokavēšana var nozīmēt tiesību zaudēšanu par labu nākamajiem mantiniekiem vai valstij. Jāņem vērā arī tas, ka klusēšana nav neitrāla izvēle. Dažos gadījumos mantojumu uzskata par nepieņemtu, bet citos rīcība ar mirušā mantu var tikt vērtēta kā mantojuma pieņemšana ar visām no tā izrietošajām sekām, tostarp atbildību par parādiem. Ja rodas šaubas, jautājums jāuzdod notāram pirms jebkādu darbību veikšanas ar mantu.

Mantotie parādi un to pārbaude

Kopā ar īpašumu pāriet arī saistības, tostarp kredīti, līzingi, galvojumi un komunālie parādi. Pirms mantojuma pieņemšanas ir vērts noskaidrot parādu apjomu: pārbaudīt mirušā saraksti un rēķinus, vaicāt kredītiestādēm, apskatīt zemesgrāmatā reģistrētās hipotēkas un ķīlas atzīmes un pārliecināties, vai pret mirušo nav uzsākta piedziņa pie zvērināta tiesu izpildītāja. Vienkārša mantojuma pieņemšana nozīmē atbildību par saistībām arī ar savu mantu, nevis tikai ar mantoto.

Ja parādi varētu pārsniegt mantas vērtību, apsverama mantojuma pieņemšana ar inventāra tiesību vai atteikšanās no mantojuma. Abiem risinājumiem ir savi termiņi un formas prasības, un kļūda šeit vēlāk nav labojama. Tas ir lēmums ar ilgtermiņa sekām, tāpēc pirms tā ieteicams konsultēties ar juristu vai notāru. Šis raksts apraksta tikai vispārīgo kārtību, nevis risinājumu konkrētai situācijai.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu J Ziņot par neprecizitāti