Kā var apliecināt ikviens, kam angļu valoda nav dzimtā, angļu, gan britu, gan amerikāņu valodā ir daudz idiomu. Idiomātiski izteicieni var būt acīmredzami metaforiski, vai arī to patiesā nozīme var nebūt acīmredzama. Izteiciens “foršs kā gurķis” ir samērā caurspīdīgs, uzburot cilvēku, kurš grūtā situācijā paliek vēss, mierīgs un savākts, tāpat kā gurķa iekšējā miesa paliek vēsa pat tad, ja tas tikko noplūkts no karsta dārza.
Viena no šīs idiomas pievilcīgajām iezīmēm ir skaņas. Gan “Cool”, gan “cucumber” sākas ar /k/ skaņu, kam seko patskaņis, kas, lai arī atšķiras, ir pietiekami tuvs, lai ierosinātu patīkamu un rotaļīgu iekšējo atskaņu. Turklāt abi vārdi uzsver sākuma zilbi, un vienīgajiem pārējiem vārdiem idiomā pašiem gandrīz nav nozīmes, tāpēc šis teiciens ir stingri izstrādāts.
“Vēss kā gurķis” ne tikai īsi raksturo cilvēku, kurš ir noslēgts. Tas vienlaikus izmanto redzes un taustes sensorās detaļas. Neatkarīgi no specifikas gandrīz katrs angliski runājošais ne tikai zina, kas ir gurķis, bet viņam ir tieša pieredze. Šī tiešā pieredze gandrīz noteikti atbalsta priekšstatu, ka gurķis ir vēss pieskārienam neatkarīgi no tā, vai tas ir atrodams kraukšķīgākajā vai dārzā.
Faktiski gurķu vēsuma reputācijas vai citu īpašību dēļ tie ļoti reti iekļaujas pagatavotā ēdienā. Daudzi pusdienotāji norāda, ka maldinātiem pavāriem, kuri kastrolim vai zupai pievieno kubiņos sagrieztu gurķi, pēc ēdienreizes, visticamāk, pāri paliks gandrīz tikpat daudz ēdiena, cik viņi to bija ieēduši. Lielākajai daļai virtuvju, kurās ir gurķi, tie ir kā galvenā salātu sastāvdaļa, piemēram, Indijas jogurta gurķu salāti, vai arī tie tiek pievienoti citiem dārzeņiem, piemēram, burkāniem un sarkanajiem pipariem, lai tie vienmērīgi kontrastētu ar salātu kraukšķīgumu.
Frāze “vēss kā gurķis” nav vienīgā ar pārtiku saistītā idioma. Ikviens, kuram pārdevējs kādreiz ir teicis, ka jaunas preces cena ir “zemesrieksti”, zina, ka šī prece ir neticami lēta. Patiesībā, ja cena patiešām ir tik lēta, sajūsmināts pircējs var “iet banānu”, savukārt mazāk sajūsmināts var atzīmēt, ka ietaupījumi ir tikai “pupiņu kalns”.
Tomēr ne visas pārtikas idiomas norāda uz priecīgiem brīžiem. Paziņojums, ka jaunlaulāto izvēlējās viņa daudz jaunākā sieva, jo “viņam viena kāja ir uz banāna mizas, bet otra ir kapā”, ir tikai izdomāts veids, kā pateikt, ka viņš drīz būs sešas pēdas zem. Kāds, kurš pieķerts tenku izplatīšanā, visticamāk kļūs “sarkans kā biete”, kas ir droša zīme visiem apkārtējiem, ka apmulsums ir nopietns. Tagad ir tāda situācija, ka ir grūti noturēties vēsam kā gurķim!