Konjunktīva: acs gļotāda, uzbūve un slimības

Visredzamākā funkcija ir mehāniska. Vaļīgā gļotāda velvēs ļauj acij pagriezties visos virzienos, nesastiepjot audus, un vienlaikus neļauj svešķermeņiem aizslīdēt aiz acs ābola. Tieši tāpēc kontaktlēca vai skropsta nevar pazust acs aizmugurē, kaut gan daudzi no tā baidās.

Otra funkcija ir asaru plēvītes uzturēšana. Asaru plēvīte nav vienkārši ūdens: tai ir ārējais tauku slānis no plakstiņa dziedzeriem, ūdens slānis no asaru dziedzera un iekšējais gļotu slānis, ko ražo tieši konjunktīvas kausa šūnas. Bez šī gļotu slāņa ūdens uz radzenes nenoturas un sabirst pilienos, un rodas sausās acs sajūta, pat ja asaru daudzums ir normāls.

Trešā funkcija ir aizsardzība. Konjunktīvā atrodas limfoīdi audi ar tādu pašu uzbūvi kā zarnu gļotādā, un tajā ir gan imūnšūnas, gan sekretorās antivielas. Tas nozīmē, ka acs virsma nav vienkārši pasīva membrāna, bet aktīvs imūnsistēmas postenis.

• Ļauj acij kustēties un notur svešķermeņus velvē.
• Ražo asaru plēvītes gļotu slāni.
• Satur papildu asaru dziedzerīšus, kas nodrošina pamata asarošanu.
• Uztur imūno aizsardzību ar limfoīdiem audiem un antivielām.
• Nodrošina virsmas ātru dzīšanu pēc sīkiem bojājumiem.

Konjunktivīts ir konjunktīvas iekaisums un viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas pie ārsta ar acs sūdzībām. Cēloņi ir dažādi, un ārstēšana tiem atšķiras, tāpēc svarīgi tos atšķirt.

Tabulā salīdzinātas biežākās formas. Jāatceras, ka šīs pazīmes ir tipiskas, nevis absolūtas, un galīgo vērtējumu sniedz ārsts.

Lielākā daļa sarkanu acu gadījumu nav nopietni, taču dažas pazīmes prasa neatliekamu speciālista apskati. Galvenais orientieris ir tas, vai klāt ir sāpes un vai mainās redze. Parasts konjunktivīts rada dedzināšanu, smilšu sajūtu un niezi, bet redzi būtiski nemaina.

Sarkanums, kas koncentrējas šauras riņķa veidā tieši ap radzenes malu, atšķiras no vienmērīga sarkanuma visā acs baltumā. Pirmais liecina par dziļāku acs struktūru iekaisumu, otrais par konjunktīvas iekaisumu. Ārsts atšķir tos arī pēc tā, ka konjunktīvas asinsvadi kustas līdzi gļotādai un sabāl no asinsvadus sašaurinošiem pilieniem, bet dziļākie ne.

Īpaša uzmanība nepieciešama kontaktlēcu lietotājiem, jaundzimušajiem un cilvēkiem pēc acs traumas vai ķīmiskas apliešanas. Ķīmiskas apliešanas gadījumā aci nekavējoties ilgstoši jāskalo ar tekošu ūdeni un jādodas uz neatliekamo palīdzību.

• Stipras sāpes acī, nevis tikai kairinājums.
• Redzes pasliktināšanās vai apmiglošanās.
• Izteikta gaismas nepanesamība.
• Sarkanums šaurā lokā ap radzenes malu.
• Sarkana acs kontaktlēcu lietotājam vai pēc traumas.
• Jaundzimušā strutaina acs pirmajās dzīves dienās.

Viens no izplatītākajiem iemesliem panikai ir spilgti sarkans, vienmērīgs laukums acs baltumā, kas parādījies no rīta bez sāpēm. Tas ir asinsizplūdums zem konjunktīvas, kas rodas, plīstot sīkam asinsvadam. Iemesls var būt klepus, šķaudīšana, sasprindzināšanās, acs berzēšana vai nekas no tā.

Redze nemainās, sāpju nav, un asinis pakāpeniski uzsūcas pašas dažu nedēļu laikā, pa ceļam mainot krāsu līdzīgi zilumam. Ārstēšana parasti nav nepieciešama.

Tomēr ārsta apskate ir vajadzīga, ja tas notiek pēc traumas, ja atkārtojas bieži, ja cilvēks lieto asinis šķidrinošas zāles vai ja vienlaikus parādās citas asiņošanas pazīmes, piemēram, zilumi vai deguna asiņošana. Tad jāpārbauda asinsspiediens un asins recēšanas rādītāji.

Ilgstoša saules, vēja un putekļu iedarbība rada raksturīgas izmaiņas. Pinguekula ir dzeltenīgs, nedaudz pacelts sabiezējums acs baltumā tuvu radzenes malai, kas neaug pāri radzenei un parasti neprasa ārstēšanu. Pterigijs turpretī ir trīsstūrveida audu ieaugšana no acs baltuma uz radzeni; ja tas tuvojas redzes asij, tas var traucēt redzi, un tad nepieciešama operācija.

Hroniska sausā acs saistās ar kausa šūnu skaita samazināšanos, tātad ar gļotu slāņa nepietiekamību, nevis tikai ar asaru trūkumu. Tas izskaidro, kāpēc mākslīgās asaras vien ne vienmēr palīdz un kāpēc ārstēšanā nozīme ir arī plakstiņu malu dziedzeru kopšanai.

Konjunktīvā var rasties arī jaunveidojumi, no nekaitīgām cistām un pigmenta plankumiem līdz retiem ļaundabīgiem audzējiem. Brīdinošas pazīmes ir jauns, augošs, pigmentēts vai bagātīgi apasiņots veidojums, īpaši pieaugušam cilvēkam. Tāds jāparāda oftalmologam, kurš lems par nepieciešamību veikt biopsiju.

Jaundzimušajam acs virsma vēl nobriest: asaru ražošana pilnībā iedarbojas ne uzreiz pēc dzimšanas, un imūnā aizsardzība ir vājāka. Tāpēc jaundzimušā konjunktivīts tiek vērtēts atsevišķi un ar lielāku nopietnību nekā pieaugušajiem, jo daži ierosinātāji var bojāt radzeni ļoti ātri.

Biežs iemesls asarošanai zīdainim nav iekaisums, bet asaru kanāla nepilnīga atvēršanās. Tad acs asaro pastāvīgi, bet acs baltums nav sarkans, un no rīta plakstiņi var būt salipuši. Lielākajai daļai bērnu tas pāriet pats pirmā dzīves gada laikā, un ārsts var ieteikt saudzīgu masāžu.

Jebkurā gadījumā strutaini izdalījumi jaundzimušā acī pirmajās dzīves dienās, pietūkuši plakstiņi vai bērna vispārējā stāvokļa pasliktināšanās ir iemesls nekavējoties vērsties pie ārsta.

Galvenais instruments ir spraugas lampa, kas ļauj acs virsmu apskatīt palielinājumā un sānu apgaismojumā. Svarīga apskates daļa ir augšējā plakstiņa izgriešana, jo tieši tur, uz plakstiņa konjunktīvas, redzamas iekaisuma izmaiņas un bieži atrodami svešķermeņi, kurus citādi nevar ieraudzīt.

Papildus lieto fluoresceīna krāsojumu, kas zilā gaismā parāda radzenes un konjunktīvas epitēlija bojājumus, uztriepi mikrobioloģiskai izmeklēšanai, asaru daudzuma un asaru plēvītes noturības testus, kā arī retos gadījumos biopsiju.

1. Saruna par sūdzību ilgumu, niezi, izdalījumiem un kontaktlēcu lietošanu.
2. Redzes asuma pārbaude pirms jebkādas ārstēšanas.
3. Acs virsmas apskate spraugas lampā.
4. Augšējā plakstiņa izgriešana un velves apskate.
5. Fluoresceīna krāsojums radzenes bojājuma izslēgšanai.
6. Pēc vajadzības uztriepe vai asaru plēvītes testi.

Visbiežāk to jauc ar sausās acs sindromu. Abos gadījumos ir sarkanums un smilšu sajūta, taču sausai acij sūdzības parasti pastiprinās dienas gaitā, pie ekrāna un sausā telpā, bet izteiktu izdalījumu nav.

Otrs sajaukums ir ar plakstiņa malas iekaisumu, kas rada apsārtušas, zvīņainas plakstiņa malas un salipušas skropstas no rīta, bet pati konjunktīva var būt tikai nedaudz kairināta. Trešais, un klīniski svarīgākais, ir sajaukums ar dziļāko acs struktūru iekaisumu vai akūtu acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, kad sarkanai acij pievienojas stipras sāpes, redzes miglošanās, galvassāpes un slikta dūša. Tā ir neatliekama situācija.

Ceturtais sajaukums ir ar episklerītu, kas rada norobežotu apsārtuma laukumu ar vieglu spiedošu sajūtu. Šo atšķiršanu droši veic tikai ārsts ar spraugas lampu.

Konjunktīvu parasti apraksta kā aizsargpārklājumu, taču funkcionāli tā ir gļotāda ar savu imūnsistēmu, kas pēc uzbūves līdzinās zarnu gļotādas limfoīdajiem audiem. Tajā ir gan imūnšūnu uzkrājumi, gan ceļš, pa kuru uz virsmas tiek izvadītas sekretorās antivielas.

Tas izskaidro divas ikdienā redzamas lietas. Pirmkārt, alerģiskas acu sūdzības ir tik biežas tieši tāpēc, ka acs virsma ir imunoloģiski aktīva un tieši pakļauta gaisā esošajiem alergēniem. Otrkārt, acs virsmas ilgstošas slimības bieži ir imūna, nevis infekcijas rakstura, un antibiotikas tajās nepalīdz.

No tā izriet praktisks secinājums pacientam: ilgstoši sarkana acs, kas nepāriet nedēļu laikā, nav jāārstē ar atkārtotiem antibiotiku pilienu kursiem pēc saviem ieskatiem, bet jāparāda oftalmologam, kurš noteiks, vai runa ir par infekciju, alerģiju, sausumu vai kaut ko citu.