Cik senatoru ir Latvijas Augstākajā tiesā?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 13. aprīlī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas Augstākajā tiesā strādā senatori, kuru kopskaitu nosaka Saeima, apstiprinot tiesnešu skaitu, un viņi ir sadalīti trīs departamentos. Precīzs skaitlis mainās līdz ar vakancēm un apstiprinājumiem, tāpēc aktuālais sastāvs jāskatās Augstākās tiesas mājaslapā.

Augstākā tiesa Latvijā ir trešā instance, tāpēc tās uzdevums nav no jauna noskaidrot faktus. Senāts pārbauda, vai zemāko instanču tiesas pareizi piemērojušas tiesību normas un ievērojušas procesa kārtību. Tieši tāpēc Augstākajā tiesā strādā salīdzinoši neliels tiesnešu skaits: lietu plūsmu filtrē kasācijas sūdzību pieņemamības izvērtējums, un tikai daļa iesniegto sūdzību nonāk izskatīšanā pēc būtības.

Senāts sastāv no trim departamentiem: Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta. Katram departamentam ir priekšsēdētājs, un visu iestādi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru amatā apstiprina Saeima. Blakus departamentiem darbojas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kas apkopo nolēmumu atziņas, kā arī Disciplinārtiesa, kas izskata atsevišķu kategoriju lietas.

Kopējo tiesnešu skaitu Augstākajā tiesā apstiprina Saeima, un tas nav konstants: amati kļūst vakanti, kad senators sasniedz likumā noteikto vecumu, atkāpjas vai pāriet citā amatā. Jaunus senatorus amatā apstiprina Saeima pēc attiecīgas procedūras, kurā piedalās Tieslietu padome un Augstākā tiesa. Tādēļ jebkurš konkrēts skaitlis, kas atrodams rakstos vai enciklopēdijās, var būt novecojis, un uzticamākais avots ir Augstākās tiesas publicētais senatoru saraksts.

Bieža kļūda ir jaukt Augstāko tiesu ar Satversmes tiesu. Satversmes tiesa nav trešā instance parastās lietās; tā vērtē tiesību normu atbilstību Satversmei un augstāka juridiskā spēka normām, un tajā strādā tiesneši, nevis senatori. Ja cilvēks vēlas apstrīdēt nevis sprieduma saturu, bet pašu normu, uz kuras pamata lēmums pieņemts, viņam ceļš ved uz Satversmes tiesu, nevis uz Senātu, un tikai pēc tam, kad izmantotas pārējās aizsardzības iespējas.

Praktiski svarīgāk par skaitli ir saprast, kad kasācija vispār ir iespējama. Kasācijas sūdzību iesniedz noteiktā termiņā pēc apelācijas instances sprieduma, un tā nevar balstīties uz apgalvojumu, ka tiesa nepareizi novērtējusi lieciniekus vai pierādījumus. Sūdzībā jānorāda konkrēta materiālo vai procesuālo tiesību norma, kas pārkāpta, un jāpamato, kā tas ietekmējis lietas iznākumu. Šī iemesla dēļ kasācijas sūdzības sagatavošana praktiski vienmēr prasa zvērināta advokāta palīdzību.

Augstākās tiesas nolēmumi ir publiski pieejami, un tieši tie veido judikatūru, uz kuru atsaucas zemāko instanču tiesas un juristi. Ja meklējat atbildi par kādu strīdīgu jautājumu, lietderīgāk ir atrast attiecīgo Senāta nolēmumu vai judikatūras apkopojumu, nevis vispārīgu skaidrojumu, jo tieši šajos dokumentos ir formulēts, kā normu saprot praksē.

Kā uzbūvēta Latvijas tiesu sistēma

Pirmā instance civillietās un krimināllietās parasti ir rajona vai pilsētas tiesa, administratīvajās lietās Administratīvā rajona tiesa. Otrā instance ir apgabaltiesa vai Administratīvā apgabaltiesa, kas lietu pārskata pēc būtības. Trešā instance ir Augstākās tiesas Senāts, kas darbojas tikai kā kasācijas instance.

Tiesu darba organizatorisko pusi nodrošina Tiesu administrācija, bet tiesnešu pašpārvaldi un karjeras jautājumus risina Tieslietu padome. Šī nodalīšana ir svarīga: administratīvais atbalsts nedrīkst ietekmēt tiesneša neatkarību konkrētā lietā.

Kur pārbaudīt aktuālo informāciju

Senatoru sarakstu, departamentu sastāvu un tiesas statistiku publicē Augstākā tiesa savā mājaslapā. Tur pieejami arī judikatūras apkopojumi pa tiesību nozarēm, kas noder, gatavojot sūdzību vai vērtējot lietas izredzes.

Nolēmumus var meklēt tiesu nolēmumu datubāzē, ko uztur Tiesu administrācija. Ja lietā ir termiņš, kas tuvojas, informācijas meklēšana internetā nav aizstājējs konsultācijai pie advokāta, jo kasācijas termiņa nokavējums parasti ir neatgriezenisks.

Cik lietu nonāk līdz kasācijai

Salīdzinājumam noder arī skaidrība par to, cik lietu vispār nonāk līdz Senātam. Lielākā daļa civillietu un krimināllietu noslēdzas jau pirmajā vai otrajā instancē, jo puses izlīgst, atsauc prasību vai apelācijas sūdzību neiesniedz. Kasācijā nonāk neliela daļa, un no tām vēl mazāku daļu tiesnešu kolēģija pieņem izskatīšanai. Tieši tāpēc senatoru skaits ir mazs, bet katra nolēmuma ietekme liela: viens Senāta spriedums var mainīt to, kā simtiem zemāko instanču tiesnešu turpmāk piemēros konkrētu normu.

Tiesu darba apjomu un vidējos izskatīšanas termiņus katru gadu apkopo gan Augstākā tiesa, gan Tiesu administrācija, un šie dati ir publiski. Tie ir noderīgi, vērtējot, cik ilgi reāli var vilkties strīds, ja to izspriež visās trīs instancēs, jo plānošanā laiks bieži izrādās svarīgāks par pašu nodevu apmēru.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti