TJG Online
Finanses un investīcijas

Nodokļu atvieglojumi ražošanai: Latvija un ASV

Īsā atbilde

ASV „iekšzemes ražošanas darbību atskaitījums” (Section 199) vairs nepastāv: to atcēla ar 2017. gada nodokļu reformu, sākot ar 2018. taksācijas gadu. Latvijā ražotāju neatbalsta ar atskaitījumu no ar nodokli apliekamā ienākuma, jo uzņēmumu ienākuma nodokli šeit maksā tikai tad, kad peļņu sadala, tātad reinvestētā peļņa netiek aplikta vispār.

Amerikāņu norma darbojās tā: uzņēmums, kas ASV teritorijā ražoja preces, varēja atskaitīt daļu no attiecīgās darbības ienākuma, un atskaitījuma procents laika gaitā pieauga. Tas bija kompromiss pēc starptautiskiem strīdiem par eksporta nodokļu atvieglojumiem. Pēc 2017. gada reformas ražotāju atbalstu ASV pārcēla uz citiem instrumentiem, tostarp zemāku vispārējo uzņēmumu nodokļa likmi un atsevišķiem režīmiem eksportam un caurplūstošajām sabiedrībām. Latvijas uzņēmumam šai normai nav nekādas nozīmes, izņemot gadījumu, kad tam ir meitas sabiedrība ASV.

Latvijas sistēma kopš 2018. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ir strukturāli citāda. Nodokļa objekts ir sadalītā peļņa un ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi, nevis gada peļņa pati par sevi. Nodokļa bāzi aprēķina no izmaksājamās summas, piemērojot likumā noteikto koeficientu, un aktuālā likme un koeficients jāskatās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma spēkā esošajā redakcijā. Ražotājam tas nozīmē vienkāršu lietu: nauda, kas paliek uzņēmumā iekārtām, krājumiem vai jaunai ražotnei, netiek aplikta ar peļņas nodokli.

Mērķēts atbalsts Latvijā gandrīz vienmēr nāk nevis kā nodokļu atskaitījums, bet kā trīs citi veidi. Pirmais ir nodokļu atlaides speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās: Liepājas, Rēzeknes un Latgales zonās, Rīgas un Ventspils brīvostās uzņēmums pēc līguma ar zonas vai ostas pārvaldi var saņemt uzkrātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi noteiktā procentā no ieguldījuma. Otrais ir Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta programmas, kuras administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un kuru saturu veido Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Trešais ir atbalsts lieliem investīciju projektiem, par kuriem lemj Ministru kabinets.

Visiem trim ir viens kopīgs ierobežojums, ko uzņēmēji nepamana: tie ir valsts atbalsts Eiropas Savienības tiesību izpratnē. Tas nozīmē, ka atbalsta intensitātei ir griesti pēc reģionālā atbalsta kartes, ka vairākus atbalstus par vieniem un tiem pašiem izdevumiem nedrīkst summēt un ka de minimis atbalstam ir kopēja uzskaite pa saistīto personu grupu.

Noteikums, kas izšķir visvairāk lietu

Atbalstam ir jābūt stimulējošai ietekmei. Praksē tas nozīmē, ka darbus nedrīkst sākt pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas: nedrīkst parakstīt neatgriezenisku iekārtu piegādes līgumu, veikt pasūtījumu vai sākt būvdarbus.

Tā ir biežākā un dārgākā kļūda Latvijas ražotāju atbalsta lietās. Uzņēmējs vispirms pasūta līniju, lai nezaudētu piegādes termiņu, un pēc tam piesakās atbalstam; pieteikumu noraida pilnībā, un pārsūdzība nepalīdz, jo pārkāpts ir pats atbalsta pamatnosacījums. Cena ir visa plānotā finansējuma zaudējums.

Kas Latvijā ražotājam patiesībā maksā visvairāk

Uzņēmumi nodokļu sarunās koncentrējas uz peļņas nodokli, bet Latvijā ražošanas izmaksu struktūrā smagākais nodokļu bloks ir darbaspēks: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis no algas. Peļņas nodokļa atlaide uzņēmumam ar plānām maržām dod mazāk nekā atbalsts, kas sedz iekārtas vai apmācības izmaksas.

Tāpēc lēmums parasti ir nevis „kur ir zemāks nodoklis”, bet „kura programma sedz konkrēto kapitālieguldījumu un vai to var savienot ar aizdevumu vai garantiju no valsts attīstības finanšu institūcijas”.

Nodokļu atlaide, grants un nodokļa atlikšana

Šīs trīs lietas jauc regulāri. Nodokļu atlaide samazina aprēķināto nodokli un dod labumu tikai tad, ja ir ko maksāt. Grants ir tiešs maksājums vai izdevumu atmaksa, un tas var būt apliekams vai neapliekams atkarībā no programmas. Nodokļa atlikšana (piemēram, Latvijas peļņas nodokļa modelis) naudu neatdod, bet atstāj to uzņēmumā līdz sadalei.

Pārbaude: ja labums rodas tikai kopā ar peļņu, tā ir atlaide; ja nauda ienāk kontā, tas ir grants; ja nodoklis paliek nesamaksāts līdz noteiktam notikumam nākotnē, tā ir atlikšana.

Godīgās robežas

Konkrētas likmes, sliekšņi, atbalsta intensitātes un pieteikumu kārtas mainās katru plānošanas periodu un dažkārt biežāk, tāpēc skaitļi jāpārbauda pie avota: likmes likumi.lv publicētajā likuma redakcijā, programmu nosacījumi pie CFLA un LIAA, nodokļu piemērošana pie VID.

Lielākos projektos ar zonu līgumiem vai vairāku atbalstu apvienošanu ir nepieciešams nodokļu konsultants vai jurists ar valsts atbalsta pieredzi. Kļūda atbalsta kumulācijā nozīmē atbalsta atgūšanu ar procentiem, nevis tikai aizrādījumu.

Avoti