TJG Online
Veselība un labsajūta

Kā Latvijā saņemt paliatīvo aprūpi un hospisu?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā paliatīvā aprūpe ir daļa no valsts apmaksātās veselības aprūpes, un ceļš uz to sākas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kurš izsniedz nosūtījumu. Pakalpojumu klāstu un apmaksas kārtību nosaka Nacionālais veselības dienests, un atsevišķa apdrošināšanas programma, kā ASV Medicare, Latvijā nepastāv.

Paliatīvā aprūpe ir palīdzība cilvēkam ar nedziedināmu, progresējošu slimību, un tās mērķis ir mazināt sāpes un citus simptomus, kā arī uzturēt dzīves kvalitāti pacientam un atbalstīt tuviniekus. To bieži kļūdaini saprot kā aprūpi tikai pēdējās dzīves dienās vai tikai onkoloģiskiem pacientiem. Patiesībā paliatīvā pieeja ir vietā arī sirds mazspējas, hroniskas plaušu slimības, nieru mazspējas un neiroloģisku saslimšanu gadījumos, un to var sākt vienlaikus ar slimību ārstējošu terapiju.

Latvijā šī aprūpe ir organizēta vairākos veidos. Ir stacionārās paliatīvās aprūpes gultas atsevišķās ārstniecības iestādēs, ir ambulatorās konsultācijas paliatīvās aprūpes speciālistu vadībā, un ir aprūpe mājās, kad veselības aprūpes darbinieki apmeklē pacientu dzīvesvietā. Praksē tas nozīmē, ka cilvēks var palikt mājās, ja ir nodrošināta sāpju kontrole, aprūpes prasmes un regulāra medicīniskā uzraudzība.

Pirmais solis vienmēr ir saruna ar ģimenes ārstu. Tieši ģimenes ārsts koordinē tālāko: izsniedz nosūtījumu, izraksta kompensējamās zāles, iesaista mājas aprūpi un vajadzības gadījumā nosūta pie speciālista. Ja pacients jau ārstējas slimnīcā, saruna par tālāko aprūpi ir jāsāk pirms izrakstīšanas, jo tieši izrakstīšanas brīdī tiek sagatavoti dokumenti, kas nepieciešami nākamajam posmam. Kavēšanās šajā punktā ir biežākais iemesls, kāpēc ģimene mājās paliek bez atbalsta.

Sāpju mazināšana ir atsevišķa tēma, par kuru ir vērts runāt atklāti. Stipro pretsāpju zāļu izrakstīšanai ir noteikta kārtība, un tās var izrakstīt arī ģimenes ārsts. Bailes no atkarības šajā situācijā parasti ir nevietā, un nepietiekama sāpju kontrole ir daudz biežāka problēma nekā pārdozēšana. Par devu, zāļu maiņu vai blakusparādībām lēmumu pieņem ārstējošais ārsts, un šo tekstu nevajag lietot kā ieteikumu konkrētai terapijai.

Blakus medicīniskajai pusei ir sociālā puse, un tās ir divas dažādas sistēmas. Veselības aprūpi finansē no valsts veselības aprūpes budžeta, bet aprūpi mājās sadzīviskā nozīmē, asistenta pakalpojumu, pabalstus un tehniskos palīglīdzekļus kārto pašvaldības sociālais dienests un attiecīgās valsts iestādes. Ģimenei praktiski nozīmīgākais solis ir savlaicīgi vērsties sociālajā dienestā, jo daļa pakalpojumu prasa iesniegumu, izvērtējumu un rindu.

Ko sakārtot dokumentos laikus

Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par savu veselības stāvokli un tiesības no ārstēšanas atteikties. Ir arī iespēja noteikt personu, kurai ārstniecības iestāde drīkst sniegt informāciju, un tas ļoti atvieglo tuvinieku saziņu ar ārstiem. Šo jautājumu regulē pacientu tiesību joma, un par kārtību vislabāk vaicāt tieši ārstniecības iestādē.

Ja pacients vairs nevar pārvaldīt savas mantiskās lietas, pilnvarojums jānoformē, kamēr cilvēks to var izdarīt apzināti. Vēlāk vienīgais ceļš ir tiesa, kas ir ilgs un dārgs process. Pilnvarojumu kārto pie zvērināta notāra.

Kad noteikti nepieciešams speciālists

Nekavējoties jāsazinās ar ārstu, ja sāpes nav kontrolētas, ja parādās elpas trūkums, apjukums, nespēja uzņemt šķidrumu vai jaunas, iepriekš neapspriestas blakusparādības. Šādos gadījumos parasti ir nepieciešama terapijas korekcija, nevis gaidīšana līdz nākamajai vizītei.

Tuviniekiem atbalsts ir tikpat svarīgs. Aprūpētāja izdegšana ir reāls risks, un palīdzību sniedz gan psihologi, gan atbalsta grupas, gan sociālais dienests ar īslaicīgas atelpas pakalpojumiem. To lūgt nav vājuma pazīme, bet daļa no plāna, kas ļauj aprūpi turpināt mājās ilgāk.

Hospiss Latvijā un atšķirība no ASV kārtības

Vārds hospiss latviešu valodā tiek lietots divējādi: gan kā aprūpes filozofija, gan kā konkrēta iestāde ar gultām. Latvijā specializētu hospisa iestāžu ir maz, un daļu darba veic nevalstiskās organizācijas, kas nodrošina atbalsta grupas, aprūpētāju apmācības un palīdzību tuviniekiem. Meklējot šādu palīdzību, ir vērts pārbaudīt, vai organizācijai ir ārstniecības iestādes statuss un vai pakalpojums ir valsts apmaksāts vai maksas.

ASV kārtība atšķiras tik būtiski, ka to nevajadzētu pārnest uz Latviju. Tur hospisa pakalpojumu apmaksā apdrošināšanas programmā ar nosacījumiem par prognozējamo dzīvildzi un ar principu, ka pacients atsakās no slimību ārstējošas terapijas. Latvijā šādu formālu izvēli izdarīt neprasa, un valsts apmaksātā aprūpe balstās uz nosūtījumu un medicīniskajām indikācijām, nevis uz apdrošināšanas plāna nosacījumiem.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Veselība un labsajūta Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti