Kā Latvijā saņemt pašvaldības apmaksātu aprūpi mājās?

Aprūpe mājās ir sociālais pakalpojums cilvēkiem, kuri vecuma, funkcionālu traucējumu vai slimības dēļ paši nespēj nodrošināt ikdienas pamatvajadzības. Tas parasti ietver palīdzību personīgajā higiēnā, ēdiena gatavošanā vai piegādē, pārtikas un medikamentu iegādi, telpu uzkopšanu un pavadoņa palīdzību ārpus mājas. Apjomu nosaka, izvērtējot personas funkcionālās spējas un mājsaimniecības situāciju.

Pakalpojumu piešķir pašvaldība, kurā persona ir deklarējusies, un kārtību nosaka gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, gan katras pašvaldības saistošie noteikumi. Tieši tāpēc apjoms, līdzmaksājums un rindas dažādās pašvaldībās atšķiras. Dažām iedzīvotāju grupām pakalpojums ir bez maksas, citos gadījumos maksu nosaka atkarībā no ienākumiem un apgādnieku iespējām.

Blakus aprūpei mājās pastāv arī citi risinājumi. Personām ar ļoti smagu invaliditāti pieejams asistenta vai pavadoņa pakalpojums nokļūšanai uz darbu, izglītības iestādi vai ārstniecības iestādi, dienas aprūpes centri, atelpas brīdis ģimenes locekļiem un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, ja aprūpe mājās vairs nav iespējama. Atsevišķi pastāv tehnisko palīglīdzekļu un aprūpes gultu saņemšanas kārtība.

Gatavojoties sarunai ar sociālo dienestu, noder konkrēta informācija, nevis vispārīgs apraksts. Vērts pierakstīt, ar kurām darbībām cilvēks netiek galā patstāvīgi: piecelšanās no gultas, mazgāšanās, ģērbšanās, ēdiena gatavošana, zāļu lietošana pēc grafika, iziešana no dzīvokļa, ja ir kāpnes bez lifta. Tāpat noder saraksts ar to, ko tuvinieki spēj nodrošināt paši un kurās dienās vai stundās palīdzības nav. Tieši šī informācija veido izvērtējuma pamatu.

Medicīniskā puse ir nošķirta no sociālās. Ārstēšanu mājās, piemēram, brūču kopšanu vai zāļu ievadīšanu, veic ārstniecības personas pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, un to apmaksā Nacionālais veselības dienests. Neārstējamas slimības gadījumā iespējams saņemt paliatīvo aprūpi mājās. Sociālais dienests šos medicīniskos pakalpojumus neaizstāj.

Biežākā kļūda ir vilcināšanās līdz krīzes brīdim, piemēram, līdz izrakstīšanai no slimnīcas pēc gūžas lūzuma. Izvērtēšana un rindas prasa laiku, tāpēc pieteikties ir vērts tad, kad grūtības tikai sākas. Otra kļūda ir nedeklarēta dzīvesvieta: ja cilvēks faktiski dzīvo pie bērniem citā novadā, bet deklarēts ir vecajā, pakalpojumu jākārto pēc deklarētās adreses, un tas var nozīmēt neizmantojamu risinājumu. Šo jautājumu ir vērts sakārtot laikus.