Kas ir personas aizturēšana un kādas tiesības ir aizturētajam?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 2. jūnijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Aizturēšana ir īslaicīga brīvības atņemšana, ko amatpersona piemēro personai, par kuru ir pamatotas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tā ir procesuāla darbība ar likumā noteiktu maksimālo ilgumu, nevis sods un nevis vainas konstatējums.

Kriminālprocesā aizturēšana ir pieļaujama tikai tad, ja pastāv likumā paredzētais pamats, piemēram, persona pārsteigta nodarījuma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā, uz to norāda aculiecinieki vai pierādījumi, vai arī pastāv risks, ka persona bēgs. Par aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tās pamatu, vietu un precīzu laiku, un kura kopiju izsniedz aizturētajam.

Aizturēšanas termiņš ir stingri ierobežots. Kriminālprocesa likums nosaka, ka tā nedrīkst pārsniegt 48 stundas, un šajā laikā vai nu personu atbrīvo, vai arī izmeklēšanas tiesnesis izlemj jautājumu par drošības līdzekļa, tostarp apcietinājuma, piemērošanu. Tieši neatkarīgas tiesas kontrole ir galvenā garantija pret patvaļīgu brīvības atņemšanu.

Aizturētajam ir tiesības uzzināt, kāpēc viņš aizturēts, un to viņam paskaidro valodā, kuru viņš saprot. Viņam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, tiesības uz advokāta palīdzību jau no aizturēšanas brīža, tiesības paziņot par aizturēšanu tuviniekam vai darbavietai un tiesības uz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja personai nav līdzekļu advokāta algošanai, tiek nodrošināta valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība.

Praktiski pirmajās stundās izšķirošas ir dažas vienkāršas darbības. Jāsaglabā miers un jāizpilda amatpersonas likumīgās prasības. Jāpasaka skaidri un skaļi, ka tiek izmantotas tiesības neliecināt un ka tiek pieprasīts advokāts, un jālūdz to ierakstīt protokolā. Jāpārliecinās, ka protokolā norādīts precīzs aizturēšanas laiks, jo no tā skaita 48 stundas. Pirms parakstīšanas dokuments jāizlasa, un, ja kaut kas neatbilst patiesībai, tas jāieraksta tajā pašā dokumentā, nevis jāatstāj vēlākam laikam.

Tuviniekiem svarīgākais ir zināt, kur cilvēks atrodas un kas notiek tālāk. Parasti aizturētais tiek nogādāts policijas iecirknī vai īslaicīgās aizturēšanas vietā, un par aizturēšanu ir tiesības paziņot vienam tuviniekam. Advokātu var pieaicināt arī ģimene. Ja 48 stundu laikā tiesnesis nepiemēro apcietinājumu, persona ir jāatbrīvo, taču kriminālprocess var turpināties, un personai var tikt piemēroti vieglāki drošības līdzekļi.

Aizturēšana kriminālprocesā jānošķir no administratīvās aizturēšanas, ko policija var piemērot administratīva pārkāpuma lietā vai lai novērstu apdraudējumu, piemēram, stiprā alkohola reibumā esošai personai. Arī šādos gadījumos aizturēšanas laiks un pamats ir noteikts likumā, un tas ir īsāks nekā kriminālprocesā.

Aizturēšana, apcietinājums un arests: kā tos nošķirt

Aizturēšana ir īslaicīga un notiek pirms tiesas lēmuma. Apcietinājums ir drošības līdzeklis, ko piemēro izmeklēšanas tiesnesis un kas var ilgt vairākus mēnešus, ievērojot likumā noteiktos maksimālos termiņus. Arests Latvijas krimināltiesībās savukārt ir sods, kuru piespriež ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Atsevišķi pastāv arī mantas arests, kas nozīmē rīcības aizliegumu ar naudas līdzekļiem vai īpašumu, lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju vai kaitējuma atlīdzināšanu. Tam ar personas brīvības ierobežošanu nav nekāda sakara.

Kā saņemt advokātu, ja nav līdzekļu

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība kriminālprocesā tiek organizēta caur procesa virzītāju: ja aizturētais paziņo, ka nav līdzekļu, advokātu norīko no saraksta. Šī palīdzība ir pieejama arī naktī un brīvdienās, jo aizstāvja piedalīšanās daļā lietu ir obligāta.

Civillietās un administratīvajās lietās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu kārto Tiesu administrācija, un tur nepieciešams iesniegums un dokumenti par ienākumiem. Šie ir divi atsevišķi mehānismi, un tos nevajag jaukt.

Ja aizturēšana šķiet nelikumīga

Pretoties amatpersonai nav pareizais risinājums, jo par to paredzēta atsevišķa atbildība. Pareizi ir lūgt norādīt aizturēšanas pamatu, pieprasīt advokātu, rūpīgi izlasīt protokolu pirms parakstīšanas un ierakstīt tajā savus iebildumus.

Vēlāk amatpersonas rīcību var pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram, bet sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu var iesniegt arī tiesībsargam. Konkrētā situācijā rīcības taktiku vislabāk izvērtēt kopā ar advokātu, un šis apraksts individuālu juridisko palīdzību neaizstāj.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu P Ziņot par neprecizitāti