Kurš bija pirmais amerikāņu astronauts kosmosā?

Astronauts un kosmonauts ir viena profesija ar diviem vārdiem: pirmo lieto Rietumos, otru Padomju Savienībā un Krievijā, bet Ķīnas kosmosa lidotājus mēdz saukt par taikonautiem. Tā nav tehniska atšķirība, bet politiskās vēstures mantojums. Latviešu valodā korekti ir lietot to apzīmējumu, kāds pieņemts attiecīgajā programmā.

Otrs terminoloģijas jautājums ir tas, kurš skaitās bijis kosmosā. Starptautiskajā praksē robežu velk pa Kārmāna līniju simts kilometru augstumā, bet ASV militārā aviācija vēsturiski atzina astoņdesmit kilometru robežu. Tāpēc dažādos sarakstos par pirmajiem kosmosa lidotājiem ir atšķirīgs cilvēku skaits, un neviens no tiem nav kļūdains, tikai balstīts citā definīcijā.

Latvijas pilsonis kosmosā vēl nav lidojis, taču Latvijai ir sava vieta kosmosa nozarē, un tā ir uz zemes. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs Irbenē apsaimnieko lielo radioteleskopu, kas palicis no padomju armijas objekta un tagad tiek izmantots zinātnei un kosmiskās telpas novērošanai. Latvijas pirmais mazais satelīts Venta-1 tika palaists 2017. gadā, un tas tapa Ventspils augstskolas un ārvalstu partneru sadarbībā.

Institucionāli Latvijas dalību Eiropas kosmosa programmās koordinē Izglītības un zinātnes ministrija, un Latvijas uzņēmumi un pētnieki piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Aktuālo dalības statusu un atvērtos konkursus publicē pati aģentūra un ministrija, tāpēc uzņēmējam, kurš meklē līgumdarbus kosmosa nozarē, jāsāk tieši tur, nevis no vispārīgiem rakstiem.

Trīs atsevišķi pirmie, kurus pastāvīgi sajauc. Pirmais cilvēks kosmosā ir Jurijs Gagarins (1961. gada aprīlis). Pirmais amerikānis kosmosā ir Alans Šeperds (1961. gada maijs, suborbitāli). Pirmais amerikānis Zemes orbītā ir Džons Glens (1962. gada februāris). Tests atmiņai: ja lidojums ilga minūtes, tas bija suborbitāls; ja stundas ar vairākiem apļiem ap Zemi, tas bija orbitāls.

Ceturtais bieži sajauktais ir pirmā sieviete kosmosā Valentīna Tereškova (1963) un pirmais izgājiens atklātā kosmosā, ko veica Aleksejs Ļeonovs (1965). Neviens no šiem notikumiem nav saistīts ar Mercury programmu.

Vēsturiskie datumi un secība ir labi dokumentēti, un tos var pārbaudīt NASA arhīva materiālos. Sarežģītāk ir ar lidojumu skaitļiem: augstums, attālums un ilgums dažādos avotos nedaudz atšķiras atkarībā no tā, vai tiek lietoti plānotie vai pēclidojuma mērījumi, tāpēc precīzus skaitļus vienmēr labāk ņemt no NASA misijas apraksta.

Ja interesē ne vēsture, bet iesaiste nozarē, konkrēto informāciju par studijām un projektiem Latvijā sniedz Ventspils Augstskola un Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras izglītības programmas.