TJG Online
Vēsture un valdība

Kādi ir Saeimas vēlēšanu apgabali?

Īsā atbilde

Saeimas vēlēšanās Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos: Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Katram apgabalam atvēlēto deputātu vietu skaitu pirms katrām vēlēšanām pārrēķina atbilstoši vēlētāju skaitam, un to nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

Latvijas parlaments ir viena palāta ar simts deputātiem, tāpēc senatoru apgabalu, kādi pastāv divpalātu sistēmās, Latvijā nav. Vēlēšanas ir proporcionālas: apgabalā vietas tiek sadalītas starp partiju sarakstiem atbilstoši saņemto balsu īpatsvaram, un vietu sadalē piedalās tikai tie saraksti, kuri visā valstī pārvarējuši likumā noteikto piecu procentu barjeru.

Apgabalu lielums nav vienāds, un tas ir svarīgi. Rīgas apgabalā vēlētāju ir visvairāk, tāpēc tur tiek ievēlēts arī visvairāk deputātu, savukārt mazāk apdzīvotos apgabalos vietu ir mazāk. Tā kā sadalījums ir piesaistīts vēlētāju skaitam, tas mainās līdz ar iedzīvotāju pārvietošanos, un tieši tāpēc pārrēķins notiek pirms katrām vēlēšanām, nevis vienreiz uz visiem laikiem.

Vēlētājam apgabals nosaka, kādas vēlēšanu zīmes viņš saņems. Piederību apgabalam nosaka reģistrācija vēlētāju reģistrā, kas balstās uz deklarēto dzīvesvietu, un tieši tāpēc dzīvesvietas deklarēšana ir svarīga arī politiski, ne tikai administratīvi. Kopš tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanas nobalsot iespējams plašākā iecirkņu lokā, taču zīmju komplekts paliek sava apgabala; precīzos nosacījumus katrās vēlēšanās publicē Centrālā vēlēšanu komisija.

Balsošanas dienā vēlētājs izvēlas vienu saraksta zīmi un ievieto to aploksnē. Uz izvēlētās zīmes var likt plusu tiem kandidātiem, kurus īpaši atbalsta, un svītrot tos, kurus nevēlas redzēt Saeimā. Šie atzīmējumi nav dekoratīvi: tie maina kandidātu secību sarakstā, un praksē tieši tie izšķir, kurš no vienas partijas tiks ievēlēts. Atzīmju nelikšana ir visbiežāk palaistā garām iespēja.

Citās vēlēšanās sistēma ir citāda, un tas mēdz mulsināt. Pašvaldību vēlēšanās apgabalu nav: visa pašvaldības teritorija ir viena vienība, un vēlētājs balso savā pašvaldībā. Eiropas Parlamenta vēlēšanās visa Latvija ir viens apgabals. Tāpēc jautājums par apgabalu ir vietā tikai tad, kad runa ir par Saeimu.

Vēl viena valodas lamatas. Latvijā vārds Senāts apzīmē Augstākās tiesas kasācijas instanci, nevis parlamenta augšpalātu. Ja ārvalstu ziņās lasāt par senatoru un viņa apgabalu, tas nav pārnesams uz Latviju: mums deputāts pārstāv apgabalu, kurā ievēlēts, bet formāli visu Latviju, un vēlētājs nevar viņu atsaukt ārpus vēlēšanām.

Kā nobalsot, ja vēlēšanu dienā neesat mājās

Ja vēlēšanu dienā atrodaties citā vietā Latvijā, izmantojiet iepriekšējās balsošanas dienas vai iecirkni, kurā jūs var atrast vēlētāju reģistrā. Ja veselības stāvokļa dēļ nevarat nokļūt iecirknī, var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā; pieteikums jāiesniedz laikus un noteiktajā kārtībā.

Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var balsot vēlēšanu iecirkņos pie vēstniecībām un konsulātiem vai pa pastu, iepriekš reģistrējoties. Termiņi pasta balsošanai ir agrāki nekā pašas vēlēšanas, tāpēc pieteikties nedēļu pirms vēlēšanām parasti jau ir par vēlu. Visus datumus publicē Centrālā vēlēšanu komisija.

Ko darīt starp vēlēšanām

Ievēlēto deputātu sarakstu pa apgabaliem, viņu kontaktinformāciju, komiteju sastāvus un balsojumus publicē Saeima. Deputātiem ir pieņemšanas laiki gan Rīgā, gan reģionos, un uz rakstisku iesniegumu ir jāatbild likumā noteiktajā termiņā.

Ja jautājums ir plašāks par vienu cilvēku, darbojas kolektīvais iesniegums: ja to parakstījis likumā noteikts vēlētāju skaits, Saeimai tas ir jāizskata. Savukārt partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un tieši tur ir adresējamas sūdzības par aizdomīgu kampaņu finansējumu.

Kāpēc apgabalu robežas laiku pa laikam apspriež

Tā kā vietu skaitu apgabalā nosaka vēlētāju skaits, iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem nozīmē, ka laukos ievēlēto deputātu paliek mazāk, bet Rīgas apgabala svars pieaug. Tas periodiski izraisa diskusijas par to, vai proporcionālā sistēma pietiekami pārstāv reti apdzīvotās teritorijas.

Piedāvātie risinājumi mēdz būt pretrunīgi: vieni ierosina vairāk un mazākus apgabalus, citi vienu vienotu apgabalu visai valstij, vēl citi vēlēšanu sistēmas maiņu uz vienmandāta apgabaliem. Katrs variants maina to, cik lielas partijas iekļūst Saeimā, tāpēc šī nav tehniska, bet politiska izvēle, un tā prasītu grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā.

Avoti