TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir personas uzklausīšana administratīvajā procesā?

Īsā atbilde

Uzklausīšana ir personas tiesības izteikt viedokli un iesniegt pierādījumus, pirms iestāde pieņem tai nelabvēlīgu lēmumu. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas Administratīvā procesa likumā, un iestādes paziņojums par uzklausīšanu ir uzaicinājums šīs tiesības izmantot noteiktā termiņā.

Administratīvais process ir attiecības starp privātpersonu un valsts vai pašvaldības iestādi. Tas atšķiras no civilprocesa, kurā tiesājas divas līdzvērtīgas puses. Ja iestāde gatavojas izdot nelabvēlīgu administratīvo aktu, piemēram, atteikt atļauju, uzlikt pienākumu vai piemērot soda naudu, tai vispirms jānoskaidro personas viedoklis.

Paziņojumā par uzklausīšanu iestāde norāda, kāda lieta tiek izskatīta, kādi apstākļi konstatēti, kāds lēmums tiek apsvērts, kā arī termiņu un veidu, kādā viedokli var sniegt. Viedokli parasti var izteikt rakstveidā, taču persona var lūgt arī mutvārdu uzklausīšanu. Neierašanās pati par sevi lietas izskatīšanu neaptur: iestāde lēmumu var pieņemt, pamatojoties uz tās rīcībā esošajām ziņām.

Uzklausīšanas jēga ir praktiska. Bieži vien iestādes rīcībā ir nepilnīgas ziņas, un tieši persona var iesniegt dokumentu, kas maina lietas iznākumu, piemēram, apliecinājumu par samaksu, līgumu vai ārsta izziņu. Ja tiesības tikt uzklausītam ir būtiski pārkāptas un tas ietekmējis lēmuma saturu, tas var būt pamats akta atcelšanai.

Pirms viedokļa sniegšanas ir vērts izmantot vēl vienas tiesības, par kurām paziņojumā ne vienmēr tiek atgādināts: tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Persona var lūgt izsniegt lietā esošo dokumentu kopijas un tādējādi redzēt, uz kādiem tieši pierādījumiem iestāde balstās. Bez šī soļa viedoklis bieži tiek rakstīts par iedomātu, nevis reālu pamatojumu, un zūd vienīgā iespēja to atspēkot lietderīgā brīdī.

Likums pieļauj izņēmumus. Uzklausīšana nav nepieciešama, ja lēmums personai ir labvēlīgs, ja nepieciešama steidzama rīcība sabiedrības drošības interesēs vai ja viedokļa noskaidrošana objektīvi nav iespējama. Šādos gadījumos iestādei lēmumā jāpamato, kāpēc uzklausīšana nav notikusi.

Biežākā kļūda ir klusēšana ar domu, ka „tik un tā neko nemainīs“. Uzklausīšanas posms ir lētākais brīdis lietā: tajā vēl nav ne valsts nodevas, ne tiesas termiņu, un iestāde var pati mainīt savu nostāju. Otra kļūda ir sūtīt garu emocionālu vēstuli bez dokumentiem. Trešā ir sniegt viedokli no elektroniskā pasta adreses bez droša elektroniskā paraksta tur, kur iestāde prasa parakstītu iesniegumu; tad dokumentu var atzīt par neiesniegtu.

Kā sagatavot viedokli

Viedoklim jābūt konkrētam. Lietderīgi ir pa punktiem atbildēt uz katru iestādes minēto apstākli, norādīt, kas no tā ir nepareizi, un pievienot pierādījumus. Emocionāls vērtējums par iestādes darbu lietas iznākumu neietekmē, turpretī viens dokuments var to izšķirt.

Ja noteiktais termiņš ir par īsu, lai savāktu dokumentus, to var lūgt pagarināt, norādot iemeslu. Lūgums jāiesniedz pirms termiņa beigām un vēlams rakstveidā, lai paliktu pierādījums par iesniegšanu.

Kas notiek pēc uzklausīšanas

Iestāde izdod administratīvo aktu, kurā jānorāda faktu konstatējums, pamatojums un apsvērumi, kāpēc personas iebildumi ņemti vērā vai noraidīti. Aktā obligāti jābūt norādei, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

Parasti aktu vispirms apstrīd augstākā iestādē un tikai pēc tam pārsūdz administratīvajā rajona tiesā. Termiņi ir īsi, tāpēc tos ir vērts atzīmēt uzreiz pēc lēmuma saņemšanas; sarežģītākās lietās noder jurista konsultācija.

Ar ko uzklausīšanu jauc

Uzklausīšana nav tiesas sēde: tā notiek pašā iestādē, tajā nav tiesneša un nav sacīkstes procesa. Tā nav arī iesnieguma izskatīšana pēc Iesniegumu likuma, kur persona pati vēršas ar lūgumu; šeit iniciatīva nāk no iestādes.

Atsevišķi jānošķir paskaidrojumu sniegšana administratīvā pārkāpuma procesā, kur ir savs regulējums un savas tiesības, tostarp tiesības neliecināt pret sevi. Ja nav skaidrs, kurā procesā persona atrodas, to var tieši jautāt iestādei, un atbildei ir jābūt rakstiskai.

Avoti