TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija?

Īsā atbilde

Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija ir pārskats, ko kapitālsabiedrība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par attiecīgo taksācijas periodu. Latvijā tā atšķiras no klasiskajām sistēmām: nodokļa bāzi veido nevis nopelnītā peļņa, bet sadalītā peļņa un ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi.

Kopš 2018. gada Latvijā darbojas modelis, kurā uzņēmuma peļņa, kas paliek uzņēmumā un tiek ieguldīta tālāk, ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek aplikta. Nodokļa pienākums rodas brīdī, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai kad rodas ar to pielīdzināti izdevumi. Tas nozīmē, ka deklarācija nav gada noslēguma aprēķins par peļņu, bet pārskats par konkrētajā periodā radušos nodokļa bāzi.

Deklarāciju iesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Parasti to iesniedz par pārskata mēnesi, bet daļai maksātāju ir paredzēts retāks iesniegšanas ritms. Ja periodā nodokļa bāzes nav bijis, iesniegšanas pienākums tik un tā var pastāvēt, tāpēc kārtība ir jāpārbauda dienesta skaidrojumā vai kopā ar grāmatvedi. Nodokļa likmi un bāzes palielināšanas koeficientu nosaka likums, un aktuālās vērtības publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Otrs dokuments, ko ar deklarāciju bieži jauc, ir gada pārskats. Gada pārskats ir grāmatvedības dokuments ar bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pielikumu, un to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kas to nodod publiskai pieejamībai. Deklarācija ir nodokļu dokuments. Viens neaizstāj otru, un abiem ir atsevišķi termiņi, kas atkarīgi no uzņēmuma lieluma kategorijas un pārskata gada beigām.

Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi ir tā daļa, kurā rodas visvairāk strīdu. Šeit ietilpst, piemēram, personiskā rakstura izdevumi, kas segti no uzņēmuma līdzekļiem, aizdevumi saistītām personām noteiktos apstākļos, kā arī reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi virs likumā noteiktās robežas. Ja izdevumu nevar sasaistīt ar ieņēmumu gūšanu, tas visdrīzāk veidos nodokļa bāzi, un pamatojums jāsagatavo darījuma brīdī, nevis pārbaudes laikā.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un individuālajiem komersantiem kārtība ir citāda, un tieši šeit dibinātāji kļūdās visbiežāk. Saimnieciskās darbības veicējs kā fiziska persona maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma, nevis uzņēmumu ienākuma nodokli. Izvēle starp šīm formām ietekmē gan nodokļu slogu, gan sociālās garantijas, un to ir vērts pārrēķināt kopā ar grāmatvedi pirms uzņēmuma reģistrēšanas.

Ārvalstu ienākumi un darījumi ar saistītām personām prasa atsevišķu uzmanību. Ja uzņēmumam ir darījumi ar ārvalstu saistītu uzņēmumu, jārēķinās ar transfertcenu noteikumiem un attiecīgu dokumentāciju, kuras apjoms atkarīgs no darījumu summas. Ja maksājums tiek veikts uz zemu nodokļu vai beznodokļu valsti, likums paredz īpašu kārtību. Šie jautājumi ir tie, kuros konsultanta darbs atmaksājas visātrāk.

Ko darīt praksē

Pirmais solis ir sakārtot grāmatvedību tā, lai katram izdevumam būtu dokuments un saikne ar ieņēmumiem. Otrais ir zināt savus iesniegšanas termiņus un ievietot tos kalendārā. Trešais ir pirms dividenžu izmaksas aprēķināt nodokli, nevis pēc tam, jo maksājuma apmērs no bāzes aprēķina ir atkarīgs.

Ja ir pieļauta kļūda, deklarāciju var precizēt. Labprātīga precizēšana pirms dienesta konstatējuma parasti ir izdevīgāka nekā gaidīšana. Nokavējuma nauda un soda nauda tiek aprēķināta atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām, un tās apmērs ar laiku pieaug.

Termiņu kavēšana rada arī netiešas sekas. Nodokļu parāds virs likumā noteiktās robežas liedz piedalīties publiskajos iepirkumos, var apgrūtināt kredīta saņemšanu un tiek atspoguļots publiskajā parādnieku sarakstā, ko uztur Valsts ieņēmumu dienests. Tāpēc, ja naudas trūkst, izdevīgāk ir laikus lūgt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nevis vienkārši nemaksāt.

Kas dara šo darbu

Deklarāciju var iesniegt uzņēmuma vadītājs, algots grāmatvedis vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs. Ārpakalpojuma grāmatvežiem Latvijā ir noteiktas licencēšanas un uzraudzības prasības, tāpēc pirms līguma slēgšanas ir vērts pārbaudīt pakalpojuma sniedzēja statusu un apdrošināšanu.

Zvērināta revidenta pārbaude ir obligāta tikai tiem uzņēmumiem, kuri pārsniedz likumā noteiktos rādītājus. Mazākiem uzņēmumiem tā ir brīvprātīga, bet var būt nepieciešama investora, bankas vai iepirkuma prasību dēļ. Revidentu reģistru uztur Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

Latvijas modelis atšķiras no tā, kas pazīstams lielākajā daļā valstu, tostarp no ASV sistēmas, kur korporācija deklarē gada peļņu un maksā nodokli no tās neatkarīgi no dividenžu izmaksas. Tāpēc ārvalstu investoram un ārvalstīs mācītam grāmatvedim Latvijas kārtība jāskaidro atsevišķi, un ārvalstu mātesuzņēmuma pārskatos Latvijas nodoklis bieži jāatspoguļo citādi, nekā to paredz vietējā deklarācija.

Avoti