Kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija?

Kopš 2018. gada Latvijā darbojas modelis, kurā uzņēmuma peļņa, kas paliek uzņēmumā un tiek ieguldīta tālāk, ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek aplikta. Nodokļa pienākums rodas brīdī, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai kad rodas ar to pielīdzināti izdevumi. Tas nozīmē, ka deklarācija nav gada noslēguma aprēķins par peļņu, bet pārskats par konkrētajā periodā radušos nodokļa bāzi.

Deklarāciju iesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Parasti to iesniedz par pārskata mēnesi, bet daļai maksātāju ir paredzēts retāks iesniegšanas ritms. Ja periodā nodokļa bāzes nav bijis, iesniegšanas pienākums tik un tā var pastāvēt, tāpēc kārtība ir jāpārbauda dienesta skaidrojumā vai kopā ar grāmatvedi. Nodokļa likmi un bāzes palielināšanas koeficientu nosaka likums, un aktuālās vērtības publicē Valsts ieņēmumu dienests.

Otrs dokuments, ko ar deklarāciju bieži jauc, ir gada pārskats. Gada pārskats ir grāmatvedības dokuments ar bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pielikumu, un to iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kas to nodod publiskai pieejamībai. Deklarācija ir nodokļu dokuments. Viens neaizstāj otru, un abiem ir atsevišķi termiņi, kas atkarīgi no uzņēmuma lieluma kategorijas un pārskata gada beigām.

Ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi ir tā daļa, kurā rodas visvairāk strīdu. Šeit ietilpst, piemēram, personiskā rakstura izdevumi, kas segti no uzņēmuma līdzekļiem, aizdevumi saistītām personām noteiktos apstākļos, kā arī reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi virs likumā noteiktās robežas. Ja izdevumu nevar sasaistīt ar ieņēmumu gūšanu, tas visdrīzāk veidos nodokļa bāzi, un pamatojums jāsagatavo darījuma brīdī, nevis pārbaudes laikā.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un individuālajiem komersantiem kārtība ir citāda, un tieši šeit dibinātāji kļūdās visbiežāk. Saimnieciskās darbības veicējs kā fiziska persona maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma, nevis uzņēmumu ienākuma nodokli. Izvēle starp šīm formām ietekmē gan nodokļu slogu, gan sociālās garantijas, un to ir vērts pārrēķināt kopā ar grāmatvedi pirms uzņēmuma reģistrēšanas.

Ārvalstu ienākumi un darījumi ar saistītām personām prasa atsevišķu uzmanību. Ja uzņēmumam ir darījumi ar ārvalstu saistītu uzņēmumu, jārēķinās ar transfertcenu noteikumiem un attiecīgu dokumentāciju, kuras apjoms atkarīgs no darījumu summas. Ja maksājums tiek veikts uz zemu nodokļu vai beznodokļu valsti, likums paredz īpašu kārtību. Šie jautājumi ir tie, kuros konsultanta darbs atmaksājas visātrāk.