Ģenētiskie kloni ne vienmēr ir identiski to mātes organismam vai pat viņu brāļu un māsu kloniem. Lai gan ģenētiskais materiāls ir vienāds, vides faktori ietekmē gēnu izpausmes veidu, tāpat kā identiskiem dvīņiem ir nelielas atšķirības to izskatā, pat ja atšķirības ir tik mazas kā pirkstu nospiedumu raksti vai vasaras raibumi.
Vairāk faktu par kloniem:
Pirmais dzīvnieks tika klonēts 1952. gadā; tas bija kurkulis. Kopš tā laika zinātnieki ir veiksmīgi klonējuši aitas, kaķus, peles, cūkas, trušus un pat guāru, apdraudētu savvaļas vēršu sugu.
Faktiski ir trīs klonēšanas veidi: gēnu klonēšana, ko izmanto, lai izveidotu DNS; reproduktīvā klonēšana, ko izmanto veselu dzīvnieku vai organismu radīšanai; un terapeitiskā klonēšana, ko izmanto cilmes šūnu radīšanai medicīniskiem nolūkiem.
Kloni parasti sastopami dabā. Vairākas baktēriju un augu sugas dabiski ražo ģenētiskus klonus, tāpat kā cilvēki dvīņu gadījumā.