Vai putnu gripa var sākt izplatīties starp cilvēkiem?

Sarunvalodā mēdz teikt, ka vīrusam vajadzīga viena mutācija, lai tas sāktu izplatīties starp cilvēkiem. Patiesībā nepieciešama vairāku īpašību kopa, un katra no tām atsevišķi vīrusam nedod nekādu priekšrocību. Tieši tas, ka šīm pārmaiņām jāsakrīt vienā vīrusā, ir galvenais iemesls, kāpēc pandēmijas notiek reti.

Zinātnieki šīs īpašības pēta atsevišķi un izmanto tās kā brīdinājuma pazīmes uzraudzībā. Ja secēšanas rezultātos parādās vairākas šādas pārmaiņas vienlaikus, risku novērtē no jauna.

1. Hemaglutinīnam jāmaina piesaistes vieta tā, lai tas atpazītu cilvēka tipa receptorus augšējos elpceļos.
2. Hemaglutinīnam jākļūst noturīgākam skābākā vidē un zemākā temperatūrā, jo cilvēka deguna gļotādā ir vēsāks nekā putna zarnās.
3. Vīrusa vairošanās fermentam jāpielāgojas darbam cilvēka šūnās, kuru temperatūra un olbaltumvielas atšķiras no putna šūnām.
4. Neiraminidāzei jābūt līdzsvarā ar hemaglutinīnu, lai jaunās daļiņas spētu atdalīties un izplatīties tālāk.
5. Vīrusam jāspēj izvairīties no cilvēka iedzimtās imunitātes agrīnās atbildes elpceļos.
6. Visbeidzot, šīm pārmaiņām jāsaglabājas kopā vairākās pārnešanas reizēs, nevis jāizzūd pirmajā paaudzē.

Gripas vīrusa iedzimtība ir sadalīta astoņos atsevišķos RNS segmentos. Tas dod tam divas pilnīgi atšķirīgas mainības iespējas, un tieši otrā ir tā, kas rada pandēmijas.

Lai divi vīrusi apmainītos segmentiem, tiem jānokļūst vienā un tajā pašā šūnā. Tāpēc riskantas ir situācijas, kurās viens organisms vienlaikus var inficēties gan ar putnu, gan ar cilvēka gripas vīrusu.

Cūkas šajā ziņā ir īpašas, jo to elpceļos ir abu tipu receptori. Vēsturiski tās ir raksturotas kā sajaukšanās trauks, kurā putnu un cilvēka vīrusi var satikties. Tomēr tikpat labi šāds trauks var būt arī cilvēks, kurš tajā pašā nedēļā ir saslimis ar sezonas gripu un saskāries ar inficētiem putniem.

• Putnkopības saimniecības un tirgi, kur dzīvi putni un cilvēki atrodas cieši kopā.
• Cūku novietnes, jo cūkām ir abu tipu receptori.
• Kažokzvēru audzētavas, kur daudzi zīdītāji tiek turēti blakus un baroti ar putnu izcelsmes barību.
• Piena lopkopības saimniecības, kurās pēdējos gados atsevišķās valstīs konstatēta putnu gripas vīrusa izplatība govju vidū.
• Savvaļas jūras zīdītāju kolonijas, kurās novēroti masveida saslimšanas uzliesmojumi.
• Mājsaimniecības, kur beigti savvaļas putni nonāk saskarē ar mājputniem vai mājdzīvniekiem.

Pēdējos gados H5 apakštipa vīrusi ir izplatījušies savvaļas putnu vidū ļoti plaši, arī Eiropā un Baltijas jūras reģionā, un radījuši uzliesmojumus mājputnu saimniecībās. Vienlaikus ir pieaudzis to zīdītāju sugu skaits, kurām konstatēta inficēšanās, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc uzraudzība ir pastiprināta.

Cilvēku saslimšanas gadījumi ir bijuši, bet gandrīz visi saistīti ar tiešu saskari ar inficētiem dzīvniekiem vai to vidi. Noturīga pārnešana no cilvēka uz cilvēku līdz šim nav pierādīta. Atsevišķos gadījumos ir novērotas nelielas saslimšanas kopas ģimenes locekļu vidū, taču arī tur izslēgt kopīgu saskari ar dzīvniekiem parasti nav bijis iespējams.

Par mirstību publiski minētie rādītāji jāvērtē piesardzīgi. Konstatētie gadījumi vēsturiski ir bijuši smagi, bet tas daļēji ir atlases sekas: viegli vai bezsimptomu gadījumi paliek neatklāti, jo cilvēks pie ārsta nevēršas. Tāpēc patiesā saslimušo attiecība pret smagi slimajiem nav zināma.

Cilvēkam gripas vīrusu nosaka no deguna un rīkles uztriepes ar molekulāru metodi. Parastais gripas tests parāda, ka runa ir par A tipa gripu, bet ne par apakštipu. Ja cilvēkam ir bijusi saskare ar putniem un parastā apakštipu noteikšana rezultātu nedod, paraugu nosūta uz references laboratoriju pilnai secēšanai.

Dzīvnieku pusē uzraudzību veic veterinārais dienests, kas pārbauda beigtus savvaļas putnus un saimniecības ar paaugstinātu saslimstību. Latvijā par to atbild Pārtikas un veterinārais dienests, bet laboratoriskos izmeklējumus veic valsts zinātniskais institūts. Cilvēku epidemioloģisko uzraudzību nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs.

Starptautiskā līmenī Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri publicē riska novērtējumus, kuros vērtē tieši tās vīrusa īpašības, kas nepieciešamas pārnešanai starp cilvēkiem. Šie novērtējumi tiek atjaunoti, kad parādās jauni dati, tāpēc atbilde uz jautājumu par risku nav pastāvīga.

Parastam iedzīvotājam risks Latvijā ir zems, un tas saistās ar tiešu saskari ar slimiem vai beigtiem putniem. Lielāks tas ir cilvēkiem, kuri strādā ar mājputniem, savvaļas putniem vai kažokzvēriem.

Ja pēc saskares ar slimiem vai beigtiem putniem dažu dienu laikā parādās drudzis, klepus, elpas trūkums vai acs iekaisums, jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpasaka par šo saskari, jo bez šīs informācijas apakštipu neviens nemeklēs. Elpas trūkums, augsts drudzis vai stāvokļa strauja pasliktināšanās ir iemesls neatliekamai palīdzībai.

• Neaiztikt beigtus vai acīmredzami slimus savvaļas putnus un ziņot par tiem veterinārajam dienestam.
• Neļaut bērniem un mājdzīvniekiem tuvoties šādiem putniem.
• Putnu gaļu un olas termiski apstrādāt pilnībā, jo karstums vīrusu inaktivē.
• Lietot pasterizētu pienu, nevis svaigpienu no nepārbaudītām saimniecībām.
• Darbā ar putniem lietot respiratoru, cimdus un acu aizsardzību un mazgāt rokas pēc saskares.
• Cilvēkiem, kas strādā ar putniem, vērts izvērtēt sezonas gripas vakcināciju, jo tā samazina iespēju vienlaikus slimot ar abiem vīrusiem.

Pirmais pārpratums ir domāt, ka putnu gripa ir tā pati sezonas gripa, tikai smagāka. Sezonas gripu izraisa vīrusi, kas cilvēku populācijā cirkulē gadu desmitiem un pret kuriem lielākajai daļai cilvēku ir kaut kāda daļēja imunitāte. Putnu gripas vīruss cilvēkam ir pilnīgi jauns, un tieši šī iepriekšējās imunitātes trūkuma dēļ pandēmijas scenārijs vispār tiek apspriests.

Otrais ir bažas par vistas gaļu veikalā. Vīruss neizplatās ar pilnībā termiski apstrādātu pārtiku, un saimniecības ar uzliesmojumu produkcija tirgū nenonāk. Risks ir saistīts ar dzīvu vai nesen beigtu putnu un to izkārnījumu tiešu aiztikšanu.

Trešais ir vārda mutācija lietojums. Vīrusā mutācijas notiek nepārtraukti, un lielākā daļa no tām neko nemaina vai vīrusam kaitē. Nozīme ir nevis mutāciju skaitam, bet gan tam, vai parādās konkrētas pārmaiņas konkrētās vīrusa olbaltumvielu vietās.

Šis ir viens no piemēriem, kur profilakses loģika nav acīmredzama. Sezonas gripas vakcīna nepasargā no putnu gripas, jo vīrusa virsmas olbaltumvielas ir pavisam citas. Tās nozīme ir cita.

Ja cilvēks, kas strādā ar putniem, vienlaikus saslimst ar sezonas gripu un inficējas ar putnu gripas vīrusu, viņa elpceļu šūnās abi vīrusi var nokļūt vienā šūnā un apmainīties ar gēnu segmentiem. Tieši tā vēsturiski ir radušies pandēmiskie vīrusi. Samazinot iespēju saslimt ar sezonas gripu, tiek samazināta arī iespēja, ka šī sajaukšanās notiks.

Tas pats izskaidro, kāpēc uzliesmojumu laikā saimniecību darbiniekus novēro un testē pat tad, ja viņiem nav simptomu. Mērķis ir nevis ārstēt konkrēto cilvēku, bet pēc iespējas agrāk pamanīt brīdi, kad vīruss būtu ieguvis jaunas īpašības.

Risks, ka putnu gripa iegūs spēju izplatīties starp cilvēkiem, nav ne nulle, ne neizbēgams. Tas ir mainīgs lielums, kas pieaug līdz ar to, cik bieži vīruss nonāk zīdītājos un cilvēkos, jo katra šāda saskare ir mēģinājums, kurā vajadzīgās pārmaiņas var izdoties. Tieši tāpēc dzīvnieku uzliesmojumu ierobežošana ir arī cilvēku veselības jautājums.

Otra doma ir par to, ka šeit veselība cilvēkiem, dzīvniekiem un videi ir viena sistēma. Pieeju, kurā ārsti, veterinārārsti un vides speciālisti strādā kopā, sauc par vienotās veselības principu, un tieši putnu gripa ir tās skaidrākais piemērs.

Trešā: cilvēka pašsajūtai svarīgākais ir vienkāršs. Neaiztikt beigtus putnus, termiski apstrādāt pārtiku, mazgāt rokas un pēc saskares ar slimiem putniem pieminēt to ārstam. Šie soļi neprasa gandrīz neko, bet tieši tie ir tā vieta, kurā atsevišķs cilvēks šo ķēdi var pārtraukt.