TJG Online
Advokāti un likums

Valsts un pašvaldību zeme: kas tā ir un kā to lieto

Īsā atbilde

Valsts un pašvaldību zeme ir zeme, kuras īpašnieks ierakstīts zemesgrāmatā kā Latvijas valsts konkrētas ministrijas personā vai kā attiecīgā pašvaldība. Latvijā lielākā šādas zemes daļa ir valsts meži, ceļu zemes nodalījuma joslas, publiskie ūdeņi un institūciju apbūves zeme.

Pirmais, kas jāzina, ir tas, ka īpašnieku Latvijā noskaidro nevis pēc izskata vai pēc ierasta lietojuma, bet pēc diviem reģistriem. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu uztur Valsts zemes dienests, bet īpašuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā. Ja zemesgrāmatā ierakstīta valsts vai pašvaldība, tad zeme ir publiska neatkarīgi no tā, ka kaimiņš tur gadiem pļāvis sienu.

Otrais ir tas, ka publiska zeme nav brīvi izmantojama zeme. Valsts mežā ikvienam ir tiesības brīvi uzturēties, ogot un sēņot, ja vien nav noteikti ierobežojumi, taču tas neļauj celt būves, rakt, novietot treileru vai kurināt ugunskuru ārpus norādītām vietām. Meža likumā noteiktās apmeklētāja tiesības ir lietošanas, nevis īpašuma tiesības, un tās nerada nekādas priekšrocības zemi vēlāk iegūt.

Trešais ir publiskie ūdeņi. Latvijā likumā ir uzskaitīti publiskie ezeri un upes, kas pieder valstij, un šiem ūdeņiem pastāv tauvas josla krastā, pa kuru drīkst pārvietoties kājām. Tauvas joslu privātīpašnieks nedrīkst nožogot vai aizsprostot, un tieši par to visbiežāk rodas konflikti ar piekrastes īpašniekiem. Sūdzību šādā gadījumā adresē pašvaldībai vai Valsts vides dienestam atkarībā no pārkāpuma rakstura.

Ceturtais ir zemes nomas un iegūšanas kārtība. Valsts un pašvaldību zemi parasti iznomā un atsavina izsolē vai likumā noteiktā īpašā kārtībā, nevis pēc vienošanās. Pašvaldības rīko izsoles un publicē paziņojumus savā mājaslapā un oficiālajā izdevumā; valsts nekustamos īpašumus pārvalda un pārdod tam noteiktas institūcijas. Ja kāds sola „nokārtot" zemes piešķiršanu bez procedūras, tā ir pazīme, kas jāuztver ļoti nopietni.

Piektais ir dalītais īpašums. Latvijā ilgu laiku pastāvēja situācijas, kurās ēka pieder vienai personai, bet zeme zem tās citai, tostarp valstij vai pašvaldībai. Šo situāciju risināšanai ir pieņemts īpašs regulējums par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, un nomas maksas aprēķina kārtība ir noteikta normatīvajos aktos. Ja esat šādā situācijā, pirmais solis ir sagatavot zemesgrāmatas datus par abiem objektiem un tikai tad sākt sarunas.

Sestais ir tas, ka publiskajai zemei bieži ir papildu aprobežojumi. Aizsargjoslas ap elektrolīnijām, gāzesvadiem, ūdenstecēm un ceļiem ir noteiktas Aizsargjoslu likumā un attiecas arī uz privāto zemi. Tās neatkarīgi no īpašnieka ierobežo būvniecību un saimniecisko darbību, un tieši aizsargjoslas visbiežāk izrādās iemesls, kāpēc iecerētā būve konkrētajā vietā nav iespējama.

Kā pārbaudīt konkrētu zemes gabalu

Sāciet ar kadastra karti, kurā var atrast zemes vienības kadastra apzīmējumu, platību un lietošanas mērķi. Tālāk zemesgrāmatā var pārbaudīt īpašnieku un nostiprinātās atzīmes, tostarp servitūtus, ķīlas un aizliegumus. Abi resursi ir pieejami tiešsaistē, daļa datu bez maksas, izziņas par maksu.

Pēc tam pārbaudiet pašvaldības teritorijas plānojumu, jo tieši tas nosaka atļauto izmantošanu un apbūves nosacījumus. Ja plānojat būvniecību, nākamais solis ir būvvalde, kas izsniedz būvatļauju un formulē nosacījumus. Šo secību apgriezt otrādi, proti, vispirms pirkt un tad pārbaudīt, ir klasiskā un dārgā kļūda.

Kad vajadzīgs speciālists

Robežu strīdos un platību neatbilstībās vajadzīgs sertificēts mērnieks, jo tikai viņa uzmērījums ir dokuments, ar kuru var mainīt kadastra datus. Sarunas ar kaimiņu par „tā vienmēr ir bijis" tiesiskas sekas nerada.

Darījumos ar valsts vai pašvaldības zemi un dalītā īpašuma lietās ir vērts piesaistīt zvērinātu advokātu vai nekustamā īpašuma juristu, jo procedūras ir formalizētas un kļūda dokumentā var nozīmēt izsoles rezultāta apstrīdēšanu. Šis apraksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis juridisks atzinums par konkrētu īpašumu.

Vēl viens gadījums, kad palīdzība ir nepieciešama, ir mantojuma lietas ar neapbūvētu vai nesakārtotu zemi. Ja īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, mantiniekam vispirms tas jānostiprina, un to kārto zvērināts notārs kopā ar zemesgrāmatu nodaļu. Šo soli izlaižot, zemi nevar ne pārdot, ne iznomāt, ne ieķīlāt, un problēma parasti atklājas tieši tad, kad pircējs jau atrasts.

Avoti