TJG Online
Veselība un labsajūta

Kā mēra zīdaiņu mirstību un kāda tā ir Latvijā?

Īsā atbilde

Zīdaiņu mirstības koeficients ir līdz viena gada vecumam mirušo bērnu skaits uz 1 000 dzīvi dzimušajiem gada laikā. Latvijā to aprēķina un publicē Centrālā statistikas pārvalde un Slimību profilakses un kontroles centrs, un pēdējās trīs desmitgadēs rādītājs ir samazinājies vairākkārt, tuvojoties Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Rādītāju veido divas daļas, un tās ir jānošķir, jo cēloņi ir pilnīgi atšķirīgi. Jaundzimušo jeb neonatālā mirstība aptver pirmās 27 dzīves dienas, un tur dominē priekšlaicīgas dzemdības, ļoti mazs dzimšanas svars un iedzimtas anomālijas. Pēcneonatālajā periodā, no 28. dienas līdz gadam, priekšplānā izvirzās infekcijas, pēkšņas zīdaiņa nāves sindroms un nelaimes gadījumi, tostarp nosmakšana miegā. Valstī ar labu medicīnu lielākā daļa gadījumu koncentrējas pirmajā dzīves nedēļā, un tas nozīmē, ka tālāku uzlabojumu dod grūtniecības aprūpe, nevis pediatrija.

Latvijas skaitļiem piemīt īpašība, ko pārprot gandrīz visi: tie ir ļoti nestabili. Dzimušo skaits gadā ir tikai dažpadsmit tūkstoši, tāpēc dažu nāves gadījumu starpība maina koeficientu par desmitdaļām un rada iespaidu par strauju pasliktināšanos vai uzlabojumu, kura patiesībā nav. Korekti ir skatīties triju vai piecu gadu vidējo rādītāju un ticamības intervālu, ko statistikas datubāzēs norāda blakus pašam skaitlim.

Aprūpe ir organizēta pēc līmeņu principa. Grūtniecības novērošanu sāk pie ģimenes ārsta, vecmātes vai ginekologa, valsts apmaksātā grūtniecības aprūpes programma paredz noteiktu izmeklējumu un vizīšu grafiku, bet augsta riska grūtniecības un ļoti priekšlaicīgas dzemdības novirza uz augstākā līmeņa perinatālās aprūpes centriem, kur ir jaundzimušo intensīvā terapija. Tieši savlaicīga novirzīšana, nevis dzemdību iestādes nosaukums, visvairāk ietekmē ļoti mazu bērnu izdzīvošanu.

Kāpēc valstu salīdzinājumi maldina

Lielākā daļa strīdu par to, kurai valstij rādītājs ir sliktāks, patiesībā ir strīds par definīciju. Valstis atšķirīgi reģistrē dzīvi dzimušos: ja ārkārtīgi priekšlaicīgi dzimušu bērnu ar dzīvības pazīmēm reģistrē kā dzīvi dzimušu un viņš nomirst, tas ieskaitās mirstībā; ja tādu gadījumu reģistrē kā nedzīvi dzimušu, rādītājs paliek zemāks, lai gan medicīna nav labāka. Latvija lieto Pasaules Veselības organizācijas definīciju, ko izmanto arī Eurostat, tāpēc salīdzinājums Eiropas ietvaros ir jēgpilns, bet salīdzinājumi ar valstīm ārpus šīs sistēmas jāvērtē piesardzīgi.

Otrs izkropļojums ir intensīvās terapijas pieejamība. Valstī, kur aktīvi glābj bērnus ar ļoti zemu dzimšanas svaru, daļa no viņiem tomēr nomirst un parādās statistikā; valstī, kur tādus bērnus neglābj, viņi statistikā vispār neparādās kā dzīvi dzimušie. Tāpēc zemāks koeficients ne vienmēr nozīmē labāku aprūpi.

Kas patiešām maina rādītāju

Pierādītākie riska faktori ir novēršami un ir uzvedības, nevis tehnoloģiju jautājums: smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā, vēla vai neregulāra grūtniecības aprūpes uzsākšana, mātes vecums galējībās, pārāk īsi intervāli starp grūtniecībām un nekontrolētas hroniskas slimības. Sociālā nevienlīdzība Latvijā izpaužas ģeogrāfiski: reģionos, kur līdz speciālistam jābrauc desmitiem kilometru un sabiedriskais transports ir rets, vizītes izlaiž biežāk.

Pēcneonatālajā periodā vislielāko ieguvumu dod droša guldīšana: bērns guļ uz muguras, savā gultiņā, uz cietas virsmas, bez spilveniem, segām un mīkstām apmalēm, telpā, kur nesmēķē. Tas ir bezmaksas pasākums ar izmērāmu efektu, un tieši par to visbiežāk klusē vispārīgi raksti par mirstības cēloņiem.

Ar ko rādītāju jauc

Zīdaiņu mirstību regulāri jauc ar perinatālo un ar bērnu mirstību. Tests: paskatieties, kas ir saucējā un kāds ir vecuma diapazons. Zīdaiņu mirstība ir nāves gadījumi līdz 1 gadam uz 1 000 dzīvi dzimušajiem. Perinatālā mirstība ietver arī nedzīvi dzimušos no noteiktas grūtniecības nedēļas un pirmo dzīves nedēļu, tātad daļēji citu kopu. Bērnu mirstība starptautiskajos apkopojumos parasti nozīmē nāves gadījumus līdz 5 gadu vecumam. Trīs dažādi skaitļi par vienu valsti vienlaikus var būt visi pareizi.

Atsevišķi jāatšķir mātes mirstība, kas attiecas uz sievieti, nevis bērnu, un ko mazā valstī nav jēgas vērtēt pa atsevišķiem gadiem, jo gadījumu ir ļoti maz.

Robežas un kur meklēt aktuālo skaitli

Konkrētais gada rādītājs šeit apzināti nav minēts, jo tas mainās un tiek precizēts: aktuālo vērtību skatieties Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā par demogrāfiju un Slimību profilakses un kontroles centra veselības statistikas datubāzē, bet starptautiskam salīdzinājumam Eurostat datos.

Šis ir statistikas skaidrojums, nevis individuāls padoms. Konkrēti jautājumi par grūtniecības risku, priekšlaicīgu dzemdību draudiem vai bērna veselību jārisina ar ģimenes ārstu, vecmāti vai ginekologu, bet jaundzimušā gadījumā ar neonatologu vai pediatru.

Avoti