Mērena depresija ir garastāvokļa traucējumi, kas izraisa nepārvaramu izmisuma, skumju un bezcerības sajūtu, kas ilgst ilgu laiku. Diezgan bieži šīs emocijas var sekot kādam negatīvam notikumam cilvēka dzīvē, piemēram, šķiršanās, darba zaudēšana, invaliditāte vai nāve ģimenē. Lai gan šādi apstākļi vairumam cilvēku liktu apbēdināt un justies drūmi, vidēji smagas depresijas gadījumā šie simptomi laika gaitā parasti nemazinās. Dažkārt melanholiskās sajūtas ir tik spēcīgas, ka ciešanas cilvēks var slepeni apsvērt pašnāvību.
Atteikšanās no cilvēkiem vai aktivitātēm, pārmērīga gulēšana un bieža raudāšana ir diezgan izplatīta parādība indivīdam, kas cieš no šīs ciešanas. Lai gan lielākā daļa cilvēku laiku pa laikam izjūt skumjas simptomus, tie, kurus mocīja mērena depresija, parasti izjūt šīs emocijas pastāvīgi, vairākus mēnešus vai ilgāk. Traucējumi var rasties vairāku faktoru rezultātā, kuriem dažkārt nav nekāda sakara ar konkrētu notikumu, un tā vietā to var izraisīt fiziska slimība vai garīgi traucējumi. Dažkārt stāvokļa iemesls nav zināms.
Tos, kuri cieš no mērenas depresijas, bieži ietekmē fiziski simptomi, kas izpaužas garastāvokļa traucējumu rezultātā. Bieži sastopamas galvassāpes, gremošanas problēmas, hronisks nogurums un pat locītavu sāpes. Citreiz fiziskas slimības var izraisīt emocionālu nestabilitāti, piemēram, gadījumos, kad pacients cieš no vēža vai hroniskām sāpēm. Persona bieži var kļūt tik aplenkta ar pastāvīgu fizisko slimību ierobežojumiem, ka tā pārņem katru viņa vai viņas dzīves aspektu un izraisa mērenu depresiju.
Dažas ķīmiskas vielas smadzenēs, piemēram, serotonīns, norepinefrīns un dopamīns, regulē baudas sajūtu, motivāciju, aizkaitināmību un citu uzvedību. Kad tie kļūst nelīdzsvaroti un tiek mainīta saziņa starp neirotransmiteriem, var rasties mērenas depresijas psiholoģiskie simptomi. Dažreiz simptomi ir viegli, bet citreiz sajūtas ir nopietnas, un cilvēki var izrādīt sevis graujošu vai sabotējošu uzvedību.
Garīgo traucējumu pārvarēšana bieži ir daudzdisciplīnu pieeja, un tā ir jārisina pēc iespējas agrāk, lai izvairītos no stāvokļa progresēšanas. Visbiežāk ieteicama terapijas un medikamentu kombinācija. Sarunu terapija ar licencētu psihologu var būt ļoti noderīga, lai noteiktu depresijas avotu un izstrādātu pārvarēšanas stratēģijas. Ārsts vai psihiatrs var ieteikt dažādus antidepresantus, kas ir pieejami pēc receptes, lai palīdzētu regulēt garastāvokli un bieži uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.