Hipoderma, dažreiz pazīstama arī kā zemādas audi, ir cilvēka ādas iekšējais slānis. Āda ir sarežģītāks orgāns, nekā vairums cilvēku saprot, un tai ir vairākas svarīgas daļas; visi strādā kopā, taču viņiem katram mēdz būt arī atšķirīga identitāte. Zemādas audu galvenā loma ir tauku uzglabāšana. Šie tauki var darboties kā enerģijas rezerve, kā arī nodrošina izolācijas un aizsardzības slāni. Kopā ar citiem slāņiem tas arī nodrošina izturību, elastību un palīdz nostiprināt ādu pie muskuļiem un kauliem. Atkarībā no tā, cik biezas ir cilvēka tauku rezerves, šis slānis dažkārt ir ļoti pamanāms, lai gan dažās ķermeņa daļās un anatomiskajās zonās tas mēdz būt pamanāmāks nekā citās. Daudz kas ir atkarīgs no individuālās ķermeņa formas, kā arī no tādām lietām kā diēta un vingrinājumi. Terminam “hipoderma” ir saistīta, bet atšķirīga nozīme botānikā, augu zinātnes izpētē; šajos iestatījumos tas apraksta šūnu slāni, kas pārklāj un aizsargā ārēju augu elementu, tostarp, bet ne tikai, sēklas, saknes, lapas un stublājus.
Vispārīga izpratne par ādas slāņiem
Cilvēka āda parasti sastāv no trim atšķirīgiem slāņiem. Visas sastāv no dažādām šūnām, un katrai no tām ir noteikts mērķis, lai gan tās visas darbojas kopā, lai palīdzētu ādai funkcionēt, kā vajadzētu. Epiderma ir ārējais slānis, un tas ir tas, ko cilvēki redz un jūt. Tas atbalsta matu augšanu un ir pirmā aizsardzības līnija pret ārējiem faktoriem. Tālāk nāk derma, kas parasti ir biezākais slānis; tas rada tādas lietas kā sviedri un dabīgas ādas eļļas, kā arī palīdz atvieglot nervu sajūtas.
Zemādas līmenis ir visdziļākais. Tās galvenā funkcija ir tauku uzkrāšana, un tā darbojas kā rezerve, uzturot taukaudus viegli pieejamus enerģijas pārveidošanai bada vai cita liela enerģijas trūkuma gadījumā. Bada scenārijos ķermenis parasti ir atkarīgs no tauku krājumiem, lai nodrošinātu avārijas enerģiju, lai visas sistēmas darbotos. Tauki nodrošina arī izolāciju, kas var palīdzēt cilvēkiem saglabāt siltumu un var arī palīdzēt regulēt ķermeņa temperatūru. Ja šīs tauku šūnas ir vienmērīgi sadalītas pa cilvēka ādu, tās var nodrošināt diezgan vienmērīgu sadalījumu.
Būt iekšējam slānim nozīmē arī to, ka šai ādas daļai ir svarīga loma orgāna kā veseluma noenkurošanā pie kauliem un audiem, kas atrodas zem tā. Epiderma, derma un zemādas slānis ir savienoti viens ar otru, izmantojot šķiedru un saistīto šūnu tīklu, un pēc tam tiek piestiprināti ķermeņa iekšējiem aspektiem caur šo visdziļāko zemādas līmeni.
Zemādas audu ievērošana
Ir noteiktas vietas anatomiski, kur hipoderma ir redzamāka. Lai gan zemādas audi ir sadalīti pa visu ķermeni, vīriešiem tie parasti uzkrājas plecos un vēderā. Sievietēm audi uzkrājas ap sēžamvietu, gurniem un augšstilbiem. Tas galvenokārt satur matu folikulu saknes, asinsvadus un nervus, kā arī taukaudus, kas parasti ir saistīti ar aptaukošanos vai lieko svaru.
Tomēr ne visās ķermeņa daļās ir šāda veida taukaudi. Vietās, kur tā nav, ietilpst plakstiņi, dzimumorgāni un sprauslas. Tiem parasti ir āda, taču tā ir daudz plānāka un parasti nesavienojas ar kauliem vai blīvākiem muskuļiem.
Novecošanās process
Zemādas slānis parasti ir blīvs un stingrs, un tādējādi tas var palīdzēt ādai kopumā palikt saspringtai un elastīgai. Tomēr tas viss sāk mainīties, organismam novecojot. Tauku krājumi laika gaitā mēdz kļūt vaļīgāki, kā rezultātā var veidoties grumbas, maisiņi un krokas, kas ietekmē visattālākos slāņus un ir redzami ārpusē. Cilvēki bieži cenšas no tā izvairīties, izmantojot vairākus krēmus un losjonus, kā arī noteiktas ķirurģiskas un medicīniskas iejaukšanās.
Botānikā
Terminu “hipoderma” var lietot arī saistībā ar augiem. Botānikā šo terminu lieto, lai aprakstītu šūnas, kas aptver auga stumbra, lapu, ziedu, augļu, sakņu un sēklu daļas. Šis slānis kalpo kā barjera, kas aizsargā augu no infekcijas, ievainojumiem un dehidratācijas. Šajos iestatījumos to var saukt arī par “eksodermu”.