Ādas sistēmas orgāni: āda, mati, nagi, dziedzeri

Uzskaitot ādas sistēmas orgānus, ir vērts atcerēties, ka katram ir gan acīmredzama, gan mazāk pamanāma funkcija. Nagi ne tikai aizsargā pirkstu galus, bet arī padara taustīšanu precīzāku, jo nodrošina pretspiedienu pirksta spilventiņam.

Piena dziedzeris anatomiski ir pārveidots apokrīns sviedru dziedzeris, tāpēc to pieskaita pie ādas atvasinājumiem, kaut arī tā darbība ir pilnīgi atšķirīga un pakļauta hormoniem.

Virsāda pastāvīgi atjaunojas. Tās dziļākajā, bazālajā slānī šūnas dalās, pēc tam pakāpeniski virzās uz augšu, piepildās ar keratīnu, zaudē kodolu un beigās veido plānu, blīvu raga slāni. Tieši šis mirušo, ar taukvielām saklātu šūnu slānis nodrošina galveno barjeru. Slāņa atjaunošanās aizņem vairākas nedēļas, un šis ritms izskaidro, kāpēc ādas ārstēšanas rezultāti parādās lēni.

Virsādā atrodas arī trīs citu veidu šūnas. Melanocīti ražo pigmentu melanīnu un nodod to apkārtējām šūnām, veidojot sava veida cepurīti virs kodola, kas pasargā iedzimtības materiālu no ultravioletā starojuma. Langerhansa šūnas ir imūnsistēmas priekšposteņi, kas uztver svešas vielas. Merkeļa šūnas piedalās smalkā pieskāriena uztverē.

Interesanti, ka cilvēku ādas krāsas atšķirības nerada melanocītu skaits, kas dažādām tautām ir līdzīgs, bet gan tas, cik daudz pigmenta tie ražo, kāds ir tā veids un kā pigmenta graudiņi sadalās virsādas šūnās.

Derma sastāv no divām daļām. Virspusējā, papillārā daļa veido sīkus izciļņus, kas iekļaujas virsādā un satur kapilārus un jutības galus; tieši šo izciļņu raksts uz pirkstu galiem rada pirkstu nospiedumus. Dziļākā, retikulārā daļa ir blīva, ar resniem kolagēna kūlīšiem, kas nodrošina ādas izturību.

Kolagēna šķiedras dermā nav izvietotas nejauši, bet pārsvarā vienā virzienā katrā ķermeņa rajonā. Šīs līnijas ķirurgi ņem vērā, plānojot griezienu, jo griezums gar šķiedru virzienu dzīst ar mazāk pamanāmu rētu nekā griezums tām pāri.

Zemādas taukaudi ir gan siltumizolators, gan endokrīni aktīvs audu veids, kas izdala hormonus, kuri ietekmē apetīti un iekaisumu. Tā biezums dažādās ķermeņa vietās ir ļoti atšķirīgs, un tieši tas nosaka, kur var veikt zemādas injekcijas.

• Sīkie asinsvadi dermā piedalās temperatūras regulēšanā, paplašinoties vai sašaurinoties.
• Brīvie nervu gali uztver sāpes un temperatūru, iekapsulētie ķermenīši pieskārienu un vibrāciju.
• Elastīgās šķiedras atgriež ādu sākotnējā formā pēc izstiepšanas.
• Pamatviela ar hialuronskābi notur ūdeni un nosaka ādas pildījumu.
• Tuklās šūnas dermā ir alerģisko reakciju un nātrenes izpausmju avots.

Sviedru dziedzeri ir divu veidu, un tos bieži sajauc. Ekrīnie dziedzeri ir izkaisīti praktiski visā ādā, īpaši daudz to ir uz plaukstām, pēdām un pierē; tie izdala ūdeņainu sekrētu tieši uz ādas virsmas. Šo sviedru iztvaikošana ir galvenais cilvēka dzesēšanas mehānisms, un tieši tā ļauj izturēt ilgstošu slodzi karstumā.

Apokrīnie dziedzeri atrodas padusēs, ap dzimumorgāniem un ap krūts galiņiem, un tie atveras matu folikulā. To sekrēts ir biezāks un pats par sevi bez smaržas; raksturīgo aromātu rada ādas baktērijas, sadalot tā sastāvdaļas. Šie dziedzeri sāk darboties pubertātē un ar ķermeņa dzesēšanu nav saistīti.

Tauku dziedzeri izdala sebumu, taukvielu maisījumu, kas ieziež matu un ādu un palīdz uzturēt barjeras funkciju. To darbību regulē androgēni, tāpēc bērnībā tie ir mazaktīvi, pubertātē aktivizējas, bet vecumā darbojas vājāk, kas ir viens no iemesliem, kāpēc gados vecāku cilvēku āda kļūst sausāka.

Mats sastāv no saknes, kas ieguļ folikulā, un stieba, kas izvirzās virs ādas. Augošajā daļā, matu sīpolā, šūnas aktīvi dalās; tālāk uz augšu tās piepildās ar keratīnu un iet bojā, tāpēc redzamā matu daļa ir nedzīva. Blakus folikulam ir sīks gludais muskulis, kas mata stiebru paceļ, radot zosādu.

Mati neaug nepārtraukti: katrs folikuls patstāvīgi iziet augšanas, pārejas un miera posmus, un veselam cilvēkam tie atrodas dažādās fāzēs. Tāpēc ikdienā izkrīt tikai neliela daļa. Ja liels folikulu skaits vienlaikus pāriet miera fāzē, piemēram, pēc smagas slimības, operācijas, dzemdībām vai izteikta stresa, pēc dažiem mēnešiem parādās pastiprināta matu izkrišana, kas vairumā gadījumu ir pārejoša.

Nags aug no matricas, kas atrodas zem ādas krokas naga pamatnē; redzamā bālā pusmēness daļa ir tās gals. Tā kā nagi aug lēni, jebkura vispārēja slimība, zāles vai trauma atstāj nospiedumu, kas kļūst redzams tikai pēc vairākiem mēnešiem, kad izaugusi attiecīgā naga daļa.

Jaundzimušā āda ir plānāka, ar vāji attīstītu raga slāni, tāpēc tā ātrāk zaudē ūdeni un siltumu un vieglāk uzsūc uz virsmas uzklātās vielas. Sviedru dziedzeri pilnvērtīgi sāk strādāt tikai pēc dažām dzīves nedēļām, tāpēc mazi bērni karstumā pārkarst vieglāk.

Pubertātē androgēnu ietekmē aktivizējas tauku un apokrīnie dziedzeri, sākas rupjā apmatojuma augšana, un tieši šajā posmā parādās akne. Pieauguša cilvēka ādā galvenās pārmaiņas nosaka uzkrātā saules iedarbība.

Novecojot samazinās kolagēna un elastīgo šķiedru daudzums, plānāks kļūst zemādas tauku slānis, retinās asinsvadu tīkls un samazinās dziedzeru darbība. Rezultāts ir sausāka, plānāka āda, kas vieglāk ievainojama un lēnāk dziedē. Lielāko daļu redzamo izmaiņu sejā un uz roku virspusēm veido nevis gadi paši par sevi, bet ilgstošā ultravioletā starojuma ietekme.

Ādas slimības ārstē dermatologs; ādas audzēju operācijas veic dermatologs vai ķirurgs, bet retos gadījumos iesaistās onkologs. Matu un nagu slimības arī ir dermatologa kompetence, lai gan biežs cēlonis atrodas ārpus ādas, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumos vai dzelzs trūkumā.

Ādas priekšrocība diagnostikā ir tā, ka to var apskatīt tieši. Tāpēc izmeklēšana sākas ar rūpīgu visas ādas apskati labā apgaismojumā, un tikai pēc tam seko papildu metodes.

1. Visas ādas, matu, nagu un gļotādu apskate, ne tikai tās vietas, par kuru cilvēks sūdzas.
2. Dermatoskopija, kurā ar palielinājumu un īpašu apgaismojumu apskata veidojuma iekšējo struktūru.
3. Uztriepes vai nokasījuma izmeklēšana, ja ir aizdomas par sēnīti vai ērcīti.
4. Ādas biopsija ar mikroskopisku izmeklēšanu neskaidros vai noturīgos gadījumos.
5. Alerģiskie ādas testi kontaktdermatīta gadījumā.
6. Asins analīzes, ja ādas izpausmes var būt vispārējas slimības pazīme.

Pirmais pārpratums ir tas, ka āda elpo. Skābekli organisms uzņem plaušās, un ādas šūnas ar apkārtējo gaisu apmainās tikai nenozīmīgā apjomā. Tāpēc kosmētikas apraksti par ādas elpošanu ir tēlaini, nevis fizioloģiski.

Otrais ir uzskats, ka sviedri paši par sevi smird. Svaigi ekrīnie sviedri ir gandrīz bez smaržas; raksturīgo smaku rada ādas baktērijas, kas sadala apokrīno dziedzeru sekrētu. Tieši tāpēc antiperspirants un dezodorants darbojas atšķirīgi: pirmais samazina sviedru daudzumu, otrais iedarbojas uz baktērijām un smaržu.

Trešā, praktiski svarīgākā detaļa ir ādas barjeras ķīmija. Raga slānis darbojas kā mūris, kurā šūnas ir ķieģeļi, bet starp tiem esošie taukvielu slāņi, galvenokārt keramīdi, holesterīns un brīvās taukskābes, ir java. Kad java tiek izšķīdināta ar attaukojošiem mazgāšanas līdzekļiem vai karstu ūdeni, barjera kļūst caurlaidīga, āda zaudē ūdeni un vieglāk iekaist. Tieši tāpēc sausas ādas un ekzēmas gadījumā mitrinošie līdzekļi nav kosmētika, bet ārstēšanas pamats, kas atjauno tieši šo starpšūnu taukvielu slāni.