TJG Online
Finanses un investīcijas

Kādas zināšanu prasības ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem?

Īsā atbilde

Latvijā nav ASV Series 11 tipa licenču sistēmas, kurā katram darbiniekam jākārto atsevišķs eksāmens. Eiropas Savienībā ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam pašam jānodrošina, ka darbinieki, kuri sniedz klientiem informāciju vai konsultācijas, ir atbilstoši kvalificēti, un to uzrauga Latvijas Banka.

Regulējuma pamatā ir finanšu instrumentu tirgu direktīva, ko Latvijā ievieš Finanšu instrumentu tirgus likums. Tā nosaka, ka ieguldījumu pakalpojumus drīkst sniegt tikai licencēta sabiedrība: banka, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai cits uzraudzīts tirgus dalībnieks. Licences pieteikumā jāapliecina kapitāla pietiekamība, iekšējās kontroles sistēma un vadības atbilstība prasībām.

Attiecībā uz darbiniekiem prasība ir formulēta kā pienākums uzņēmumam. Personām, kuras sniedz ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, jābūt nepieciešamajām zināšanām un kompetencei: izpratnei par produktu īpašībām, riskiem, tirgus darbību, klienta piemērotības izvērtēšanu un ētikas prasībām. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir izdevusi vadlīnijas, kurās šie kritēriji ir detalizēti aprakstīti.

Praksē uzņēmumi to nodrošina ar iekšēju kvalifikācijas sistēmu: sākotnējo apmācību, zināšanu pārbaudi, darbu pieredzējuša kolēģa uzraudzībā noteiktu laiku un ikgadēju tālākapmācību. Papildus izmanto starptautiski atzītas profesionālās kvalifikācijas, taču tās Latvijas tiesību aktos nav obligātas, atšķirībā no ASV licenču sistēmas.

Atsevišķas prasības attiecas uz vadību un galvenajām funkcijām. Valdes locekļiem, iekšējā audita un atbilstības kontroles vadītājiem jāatbilst reputācijas, izglītības un pieredzes kritērijiem, un uzraudzības iestāde var vērtēt viņu piemērotību pirms iecelšanas amatā. Līdzīga pieeja ar saviem kritērijiem pastāv arī apdrošināšanas izplatīšanā.

Cilvēkam, kurš plāno karjeru šajā jomā, praktiskā secība ir cita nekā ASV. Vispirms tiek iegūta izglītība ekonomikā, finansēs vai tiesību zinātnē, pēc tam darbs licencētā sabiedrībā, kur kompetenci novērtē un dokumentē pats darba devējs. Brīvprātīgas starptautiskas kvalifikācijas, piemēram, tās, ko piedāvā profesionālās asociācijas, palīdz atlasē un algas sarunā, bet tās neaizstāj darba devēja novērtējumu un nedod tiesības strādāt patstāvīgi ārpus licencētas sabiedrības.

Ir svarīgi nejaukt divas atšķirīgas darbības: informācijas sniegšanu un ieguldījumu konsultāciju. Informācijas sniegšana nozīmē neitrālu produkta aprakstu, savukārt konsultācija ir personalizēts ieteikums konkrētam klientam, un tieši tā prasa augstāku kompetences līmeni un piemērotības izvērtējumu. Ja darbinieks faktiski sniedz ieteikumus, viņa darbība tiek vērtēta kā konsultācija neatkarīgi no tā, kā amats nosaukts vizītkartē.

Ko tas nozīmē klientam

Pirms pakalpojuma saņemšanas ir vērts pārbaudīt, vai sabiedrība ir iekļauta Latvijas Bankas uzturētajā uzraudzīto tirgus dalībnieku sarakstā un vai tā Latvijā darbojas uz licences vai pārrobežu pakalpojumu paziņojuma pamata. Nelicencēts piedāvājums ir viena no biežākajām krāpniecības pazīmēm.

Klientam ir tiesības saņemt skaidru informāciju par produkta riskiem un visām izmaksām, kā arī tikt klasificētam atbilstoši savām zināšanām un pieredzei. Ja tas nav izdarīts, sūdzību var iesniegt pakalpojuma sniedzējam un pēc tam uzraudzības iestādei.

Kā atpazīt nelicencētu piedāvājumu

Tipiskās pazīmes ir spiediens pieņemt lēmumu uzreiz, solījums par garantētu ienesīgumu, lūgums pārskaitīt naudu uz privātpersonas vai trešās valsts kontu, saziņa tikai ziņojumapmaiņas lietotnē un atteikšanās nosaukt juridisko personu ar reģistrācijas numuru un uzraudzības iestādi.

Pārbaude aizņem dažas minūtes: nosaukums jāmeklē Latvijas Bankas sarakstos, bet ārvalstu sabiedrība Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes reģistros. Ja nosaukums neatrodas nekur, naudu pārskaitīt nevajag, un par piedāvājumu var informēt Latvijas Banku un Valsts policiju.

Kā šī joma atšķiras no ASV

ASV modelī atsevišķas eksāmenu sērijas nosaka, kādas darbības persona drīkst veikt, piemēram, pieņemt klientu rīkojumus vai konsultēt. Eiropā atbildība lielākā mērā gulstas uz uzņēmumu, kuram jāpierāda, ka tā darbinieki ir kompetenti, un jādokumentē šī atbilstība.

Šis apraksts ir vispārīgs un nav ieguldījumu vai juridisks padoms. Konkrētas prasības ir atkarīgas no pakalpojuma veida, tāpēc uzņēmējiem ieteicams konsultēties ar nozares juristu un sekot Latvijas Bankas publicētajiem skaidrojumiem.

Avoti