5-HTP un serotonīns: kāda ir saistība

Bioķīmiskais ceļš ir īss, bet katrs solis ir stingri atkarīgs no konkrēta fermenta un tā palīgvielām. Tieši šī atkarība izskaidro, kāpēc daži vitamīnu trūkumi ietekmē serotonīna veidošanos.

1. Ar pārtiku uzņemtais triptofāns nonāk asinīs un ar īpaša pārnesēja palīdzību šķērso hematoencefālisko barjeru.
2. Ferments triptofāna hidroksilāze pievieno triptofānam hidroksilgrupu, un rodas 5-HTP; šim fermentam vajadzīgs tetrahidrobiopterīns, skābeklis un dzelzs.
3. Ferments aromātisko L-aminoskābju dekarboksilāze atšķeļ oglekļa dioksīdu, un rodas serotonīns; šim solim nepieciešams B6 vitamīna aktīvais veids piridoksālfosfāts.
4. Serotonīns tiek iepakots sinapses pūslīšos un izdalīts, kad neirons ir aktivēts.
5. Pēc darba serotonīnu atpakaļ šūnā ievelk serotonīna pārnesējs un sašķeļ monoamīnoksidāze; galaprodukts 5-hidroksiindoletiķskābe izdalās ar urīnu.
6. Epifīzē jeb čiekurveida dziedzerī (glandula pinealis) serotonīns tumsas stundās tiek pārveidots par melatonīnu.

Triptofāna hidroksilāze parastos apstākļos nestrādā ar pilnu jaudu, un tieši tā nosaka, cik ātri serotonīns var rasties. Tās darbību ierobežo gan palīgvielu pieejamība, gan gala produkta atgriezeniskā ietekme, un tas ir organisma veids, kā neļaut serotonīnam sakrāties bez vajadzības.

Otrais ferments, dekarboksilāze, turpretī ir ļoti aktīvs un atrodams ne tikai nervu šūnās, bet arī zarnu sienā, aknās, nierēs un asinsvadu sienā. Tāpēc jebkurš 5-HTP, kas nonāk organismā, tiek ātri pārvērsts par serotonīnu, un lielākā daļa no tā pārvēršas jau pirms smadzenēm. Tā ir galvenā atšķirība starp skaisto shēmu uz iepakojuma un to, kas notiek īstenībā.

Triptofānu, 5-HTP un serotonīnu mēdz lietot kā gandrīz sinonīmus, lai gan to uzvedība organismā ir pavisam atšķirīga.

Banānos, valriekstos un dažos citos produktos serotonīns tiešām ir atrodams, bet tas neietekmē smadzeņu darbību, jo neiziet cauri barjerai un turklāt tiek sašķelts jau zarnu sienā un aknās. No pārtikas smadzenēm noderīga ir tikai izejviela, proti, triptofāns.

Arī ar triptofānu viss nav vienkārši. Tas smadzenēs iekļūst caur to pašu pārnesēju, ko izmanto vairākas citas lielās aminoskābes, tāpēc pēc olbaltumvielām bagātas maltītes triptofāna konkurenti asinīs palielinās un smadzenēs nonāk mazāk triptofāna. Tieši ar šo konkurenci skaidro senu novērojumu, ka ogļhidrātiem bagāta maltīte var nedaudz uzlabot triptofāna ieplūdi smadzenēs, jo insulīns aizvāc daļu konkurējošo aminoskābju uz muskuļiem.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori jeb SSRI serotonīnu neražo. Tie bremzē pārnesēju, kas serotonīnu ievelk atpakaļ šūnā, tāpēc viela sinapsē paliek ilgāk. 5-HTP darbojas pretējā galā: tas piegādā izejvielu ražošanai, bet neietekmē to, cik ilgi serotonīns paliek sinapsē.

Tieši tāpēc šo abu apvienošana ir bīstama. Ja vienlaikus tiek palielināta ražošana un bremzēta aizvākšana, serotonīna daudzums var pieaugt pārmērīgi, un rodas serotonīna sindroms. Tas pats attiecas uz monoamīnoksidāzes inhibitoriem, triptāniem pret migrēnu, tramadolu, litiju un dažiem citiem līdzekļiem.

• SSRI un SNRI grupas antidepresanti.
• Monoamīnoksidāzes inhibitori, arī augu izcelsmes asinszāles preparāti.
• Triptāni, ko lieto migrēnas lēkmes pārtraukšanai.
• Tramadols un daži citi pretsāpju līdzekļi.
• Citi serotonīnerģiski uztura bagātinātāji, tostarp tie, kuros 5-HTP ir apvienots ar augu ekstraktiem.

Serotonīna sindroms parasti attīstās dažu stundu laikā pēc devas palielināšanas vai jaunas vielas pievienošanas. To raksturo trīs pazīmju grupas: psihiskas pārmaiņas, veģetatīvi traucējumi un neiromuskulāra pārmērība.

Viegla forma izpaužas ar trauksmi, svīšanu, drebuļiem, caureju un paplašinātām acu zīlītēm. Smagā forma dod augstu ķermeņa temperatūru, stīvumu, raustīšanos, apjukumu un sirdsdarbības traucējumus, un tā ir neatliekams stāvoklis. Ja pēc vairāku serotonīnu ietekmējošu līdzekļu vienlaicīgas lietošanas parādās drudzis kopā ar muskuļu raustīšanos un apjukumu, jāzvana neatliekamās palīdzības dienestam, nevis jāgaida rīts.

Kā zāles 5-HTP lieto ļoti šaurās situācijās, galvenokārt retās iedzimtās vielmaiņas slimībās, kurās ir traucēta pašu organisma serotonīna sintēze. Šādos gadījumos to nozīmē un devu pielāgo speciālists, bieži kopā ar līdzekli, kas neļauj vielai pārvērsties par serotonīnu jau ārpus nervu sistēmas.

Laboratorijā serotonīna apmaiņu vērtē nevis pēc paša serotonīna asinīs, bet pēc tā galaprodukta 5-hidroksiindoletiķskābes diennakts urīnā. Šo izmeklējumu izmanto galvenokārt, lai izmeklētu neiroendokrīnus audzējus, kuri var ražot serotonīnu lielā daudzumā un dot pietvīkumu, caureju un sirdsdarbības izmaiņas. Pirms šīs analīzes ir jāievēro ārsta norādītie uztura un zāļu ierobežojumi, jo daudzi produkti rezultātu izkropļo.

Latvijā un citviet Eiropas Savienībā 5-HTP pārdod kā uztura bagātinātāju, nevis kā zāles. Tas nozīmē, ka tam netiek prasīti tie paši efektivitātes pierādījumi un tā pati ražošanas kontrole kā zālēm, un dažādu ražotāju preparāti var atšķirties gan pēc satura, gan pēc tīrības.

Vēsturiski ar šo vielu grupu ir saistīta nopietna mācība. Pagājušā gadsimta beigās plašu saslimšanu uzliesmojumu ar eozinofīlijas mialģijas sindromu saistīja ar piesārņotām triptofāna partijām, nevis ar pašu aminoskābi. Šis gadījums joprojām ir galvenais arguments par labu tam, ka priekšteču vielu kvalitāte ir tikpat svarīga kā pati ideja.

Cilvēkiem, kuri lieto antidepresantus, migrēnas zāles vai citus serotonīnu ietekmējošus līdzekļus, kā arī grūtniecēm, bērniem un cilvēkiem ar aknu vai nieru slimībām šādi bagātinātāji nav lietojami bez ārsta ziņas. Ja miega vai garastāvokļa traucējumi turas ilgāk par dažām nedēļām, pareizais solis ir vizīte pie ģimenes ārsta, nevis bagātinātāja izvēle aptiekas plauktā.